Nosaukuma tulkojums skan labi, tomēr nav gluži precīzs, jo nepaskaidro, kāpēc tad šefpavārs ir kails. Atbilde uz šo jautājumu palīdz saprast Olivera kulināro filosofiju. Pavārs neizģērbjas, viņš "izģērbj" sarežģītas restorānu receptes līdz saprotamiem pamatiem, lai katrs spētu tās pagatavot mājās.
Džeimija misija ir iedvesmot cilvēkus gatavot vienkāršas, gardas un veselīgas maltītes, kā arī kliedēt kulinārijas mītus, piemēram, ka zivis gatavot ir sarežģīti vai - risoto ir īsts restorānu ēdiens! Ēdiena pamatā ir kvalitatīvas sastāvdaļas, kam autors veltī lielu uzmanību, aicinot pirkt sezonālu, bioloģiski audzētu vietējā ražojuma pārtiku un vairīties no pusfabrikātiem.
Savu skolotāju ietekmē Oliveram vistuvākās ir itāļu kulinārās tradīcijas, kuras dominē receptēs, ik pa brīdim aizklejojot arī līdz Āzijai un Ziemeļāfrikai. Grāmatā plašas sadaļas veltītas garšaugiem, risoto, paštaisītiem makaroniem jeb pastai un maizei. Te atradīsiet atbildes uz jautājumiem, kā izmantot Latvijā nopērkamas, bet mazāk populāras ēdamlietas, piemēram, anšovus, fenheli un kuskusu. Gardēžus priecēs vairākas radošas idejas, kā gatavot Latvijā tik iecienīto cūkgaļu. Džeimijs arī ierosina, kā saimniekot taupīgi. Pašiem gatavot vaniļas cukuru (glabājot cukura burkā vaniļas pākstis) un no vistas cepeša kauliem izvārīt gardu buljonu.
Lai gan latviskais tulkojums ir veikls un kulinārie termini izvēlēti veiksmīgi, pamanīju divas kļūdas, kuras nopietni apdraud konkrēto ēdienu labu izdošanos. Tā, piemēram, cūkas karbonādes gabala ar ribu kauliņiem vietā nepareizi minēta fileja, kas ir pavisam cits gabals (109.lpp.), bet risoto pamata receptē (170.lpp.) izmanto selerijas kātu, nevis sakni.
Manuprāt, grāmatas lielākā vērtība ir tā, ka receptes katrs pavārs pats var tālāk attīstīt pēc saviem ieskatiem atkarībā no pieejamajām izejvielām. No personiskās pieredzes atļaušos apgalvot, ka arī Kailā šefpavāra receptes var izģērbt jeb vienkāršot vēl tālāk.