Kaut metropoļu uzsilušais bruģis nebūt nešķiet piemērotākais pludmales sezonas galamērķis, tās ir gana piedomājušas pie sava vasaras tēla. Ūdenskritumi pilsētas centrā (Ņujorka), pazīstama arhitektu biroja projektēta ziloņu māja (Kopenhāgena), koku galotņu taka botāniskajā dārzā (Londona) ir tikai daži spilgtākie no šīsvasaras pilsēttūrisma āķiem.
Pirms trim gadiem Ņujorkas Centrālparkā eksponētais mākslas projekts — instalācija Vārti — pilsētai piesaistīja četrus miljonus tūristu. Tiek lēsts, ka pazīstamā dāņu mākslinieka Olafūra Eliasona unikālais instalāciju projekts Ūdenskritumi, kas no 26.jūnija līdz pat oktobrim apskatāms Ņujorkas East River, varētu papildināt pilsētas kasi ar 55 miljoniem dolāru. Par vienu no poētiskākajiem mūsdienu māksliniekiem dēvētais Eliasons četrās Ņujorkas vietās (Pier 35 (uz ziemeļiem no Manhetenas tilta), Bruklinas tilta pakājē, netālu no Bruklinas Heights Promenade un Governors Island ziemeļu krastā) uzbūris īstenu ūdens un dabas spēka meditāciju pašā industriālās vides sirdī.
Projekta sagatavošanas darbi ilguši divus gadus, iesaistot 108 cilvēkus — zinātniekus, ūdenslīdējus, vides aizsardzības darbiniekus u.c. Viens no ūdenskritumiem ir pat Brīvības statujas augstumā. Pilsēta izveidojusi īpašus pastaigu un riteņbraukšanas maršrutus to apskatei, kāda viesnīca piedāvājot arī Ūdenskritumu tūres.
Londonas Karaliskajā botāniskajā dārzā (Kew.org) nesen atklāts jauns, izzinošs un gana neordinārs pastaigas maršruts, kas piedāvā iepazīt koku dzīves ciklu visā tā krāšņumā. 200 metru garā taka, kuras autori ir arhitektu birojs Marks Barfield Architects (viņu projekts ir arī nu jau par pilsētas simbolu kļuvušais panorāmas rats London Eye) sākas starp koku saknēm un paceļas 18 metru augstumā. Takai vedot gar (cauri, virs) ozoliem, priedēm, laimu un riekstkokiem, 14 koki tās apkārtnē pat tikuši iestādīti no jauna. Konstrukcijas veidotas atbilstoši konkrētajai videi un ievērojot visus dabas aizsardzības priekšnoteikumus. Taka piemērota ne vairāk kā 3000 apmeklētājiem dienā. Londonas Karaliskā botāniskā dārza, kas aizņem 132 hektāru lielu teritoriju, augu kolekcija ir viena no slavenākajām pasaulē, un gadā to apmeklē vairāk nekā miljons viesu.
Savukārt Kopenhāgenas ziloņu māja (Zoo.dk), kuras arhitekts ir Normens Fosters, šķiet, ir projekts, kas pretendē uz Bilbao efektu zoodārzu nišā. Katrā ziņā vismaz kā pirmais šāda vēriena stārkitekta nams četrkājainajiem planētas iemītniekiem. Ēku veido divi milzīgi stikla kupoli, kas ne tikai ļauj bieži tik tumšajā, drūmajā un ne īpaši estētiskajā dzīvnieku nebrīves mājā valdīt dabiskai dienasgaismai, bet arī nodrošina viņu autentiskajai videi radniecīgu temperatūru. Betona grīdu klāj 50 centimetru bieza smilšu kārta. Jaunās ēkas apkārtni veidojis dāņu ainavu arhitekts Stīgs L.Andersons. Kopenhāgenas jaunā ziloņu māja aizņem 10 procentus visas zoodārza teritorijas un savā jomā ir lielākā pasaulē.