Nu un? Toties viņiem ir lieliska "aizmugure" - brangais Atlantijas okeāns, kas allaž vilinās viesus, un viņi uz to rēķina varēs mazliet nopelnīt.
Kad Latvijā tiek dalīta Eiropas Savienības nauda, Portugāle allaž tiek piesaukta kā sliktais piemērs - viņi to tērējuši ceļiem un lieliem infrastruktūras projektiem, nevis ieguldījuši cilvēkos. Tūristi gan par šo izvēli varētu tikai aplaudēt. Ielidojot Portu, priekšā ir plaša un moderna lidosta, uz centru ved pavisam svaigs vilciena vagons, kuram starp sliedēm sastādīta zāle. Bet ceļi! Tā nogludināti, ka mūsu Daugavpils šoseja labākajā gadījumā varētu pretendēt uz 3.šķiras statusu. Tiesa, par maģistrālēm, kas no Portu ved līdz pat pludmaļu paradīzei Algarvei, ir jāmaksā. Par visiem 600 kilometriem aptuveni 30 eiro.
Un vēl viens trūkums - reljefs, kas mazajās pilsētiņās sākumā noteikti ir mokošs. Lai bez sirdsklauvēm pārdzīvotu tādu vietējo eksotiku kā luksofors stāva kalna galā un sastrēgums, noteikti mājās kādā slīpumā der atkārtot braukšanas sākšanu no stāvbremzes.
Ko redzēt
Šovasar Portugāle ir stipri izdegusi. Pēc gleznainajiem zaļi strīpotajiem vīna kalniem, kas ieskauj Doru upes ieleju, līkumojot ceļus, arvien biežāk kā izspūrušas lāča muguras skatienam paveras izsutuši mežu pauguri. Ceļojot posmā no Portu uz galvaspilsētu Lisabonu, dienas var pavadīt pavisam atšķirīgi.
Reliģiski ļaudis noteikti garām nedrīkst laist Fatimu - kad Krievijā bija Oktobra revolūcija, tur trim ganiem parādījās Jaunava Marija, un kopš tā laika baltā baznīca ir apsēsta ar svētceļniekiem.
Plašākai auditorijai mīļa ir Obiduša - maza tikai gājējiem atvēlēta pilsētiņa, kuru sargā liels cietoksnis. Tur violetos un rozā ziedos slīkst balti nopūderēti divstāvu namiņi, glītas suvenīru tirgotavas un, lai būtu vēl saldāk, radīts īpašs ķiršu liķieris džindžiha.
Turpat netālajā ostas centrā Peniši no rīta var iesēsties kuģī un kaiju kliedzienu pavadībā visu dienu klejojot pa Berlengu salas ūdens alām vai braukt medīt haizivis. Tad vēl vienīgi Portugālē dabūjama trofeja ir būšana tālākajā Eiropas rietumu punktā Rokas ragā, kopā ar vēju un viļņiem, kas sitas pret raga stāvo akmens sienu.
Un visbeidzot jāredz īpaši paugurainā Sintra, kas piesūkusies ar gadsimtiem un ir pilna ar cietokšņu mūriem, mūžsenu augu bagātiem dārziem un veselām četrām pilīm. Lai nenomaldītos, jāsāk gan ar informācijas centru un karti. Pašā Lisabonā vēlams iebraukt svētdienā, kad tajā nav mašīnu, bet vasarā vēlams nebraukt vispār. Vienīgi, ja ir kvēli māņticīgs, tad uz Vasko de Gammas tilta var ne tikai iedomāties vienu vēlēšanos, bet sacerēt veselu vēlmju sarakstu. Tas ir 17 kilometrus garš.
Ko ēst un zināt
Skaidrs, ka portugāļi dzer vīnu un ēd daudz zivis, taču cerības uz lētām delikatesēm - krabjiem, garnelēm un astoņkājiem - var atstāt kaimiņu Spānijā. Šeit toni restorānos nosaka tuncis, zobenzivis, menca un, protams, sardīnes, kas ir vislētākās un garšo un izskatās pēc lielām reņģēm. Runā, ka portugāļi nešmaucas, taču viens triks gan ir, proti, uzkodas, ko viesmīlis pasniedz, tiklīdz kāds piesēžas pie galda. Maize, sviests, siers, sauja olīvu, un rēķins no personas jau pieaudzis par kādiem pieciem eiro. Var atteikties, taču tad jāatvadās arī no viesmīļa uzmanības. Tik izteikta nacionālā ēdiena kā spāņiem paelja vai itāļiem pica šiem dienvidniekiem nav, bet ir kaltēta, sālīta aptuveni pusmetru gara menca fiel amigo*, kas rēgojas katrā mazā bodītē un ko tradīcijas liek katram sevi cienošam portugālim palupināt pat Ziemassvētku priekšvakarā.
Visur suvenīru izskatā var dabūt arī gaili, kas ir visas Portugāles simbols un cēlies no tā, ka reiz tālā pagātnē, uzlikts uz šķīvja, viens tāds sācis dziedāt un tādā veidā no pakāršanas paglābis kādu nevainīgu cilvēku. Dažos krodziņos un nacionālos restorānos var noklausīties arī portugāļu sāpju dziesmu fado, bet pāri visam, vismaz šovasar, bija futbols. Var nezināt, kas ir Portugāles premjerministrs, bet nezināt, kas ir Luišs Figu** un ka portugāļi šogad pasaules čempionātā ieguva ceturto vietu? Nu, to taču zina jebkurš puišelis.
Okeāns
Vasara, kad ārā ir plus 35, tomēr Portugālē nav cietokšņu un piļu laiks, tas ir laiks, kad jādodas uz Algarvi - uz reģionu pašos dienvidos, kur cita pie citas okeāna krastā ir izvietotas kūrortpilsētas, katra ar savu izskatu un raksturu. Ar klinšainām pludmalēm, biezām dzeltenām smiltīm un lērums iedegušu atpūtnieku. Portamao krastā, piemēram, ir milzīgas daudzstāvu viesnīcas, gar kurām stiepjas gara pastaigas promenāde, turpretim netālajā Lagosā neviena ēka nav augstāka par trim stāviem un visa pilsētiņa ir kā liels ielu labirints. Ne dienvidu dēļ vien Algarve ir tik pieprasīta, šeit portugāļu lielais dārgums ir mierīgs okeāns, un tajā drīkst peldēt. Rietumu krastā daudzviet tā nav - sauļoties, lūdzu, bet ūdenī iet liedz sarkanais karogs. Tajā arī slēpjas atbilde uz visu ceļojumu - okeāns nav tāds pats kā jūra, un vēl pie krasta tā viļņi ir tik spēcīgi, ka var ieraut iekšā. Viens divi.u
* uzticamais draugs
** Portugāles futbola izlases spēlētājs
***
Izmaksas
- Lidojums uz Portu
ar Ryanair caur Frankfurti turp un atpakaļ vienai personai ap Ls
120. Neērtība - Frankfurtē ielido vēlu naktī, reiss uz Portu agri
no rīta. Var lidot uz Algarves kūrortpilsētu Faro, caur Londonas
Stanstedu, kā arī ar
- Auto īre sešām dienām - ap Ls 150. Var dabūt lētāk. Benzīna cena - ap 0,80 Ls/l
- Trīszvaigžņu viesnīca -
Ls 30-50, lētāk piepilsētās. Kūrortos par to pašu cenu var dabūt viesnīcas veida apartamentus - ar nelielu virtuvi, terasi.
- Pusdienas vienai personai ar salātiem un vīnu - ap Ls 12. Lētākās sardīnes - ap Ls 5 par porciju. Pārtikas cenas veikalos un augļi ielu bodītēs aptuveni par 10% dārgāki nekā Latvijā; cigaretes un stiprais alkohols ievērojami dārgāks
- Tūrisma apskates objektu cenas - lētākie ap Ls 2, dārgākie, piemēram uzbraukšana Penas karaļpilī Sintrā ar dārzu - kopā ap Ls 10. Stundas izbrauciens ar kuģīti pa Douru upi - Ls