Ļoti lepojos ar savām komposta kaudzēm. Man tādas ir divas, un vēl lieliska komposta kaste zaļā krāsā ar atveramu augšējo vāku un apakšējo malu. Komposta kaudzes ir divas, jo vienu es veidoju, sākot no pavasara, bet otra ir pagājušā gada - visu vasaru tā stāvēja cieši apsegta ar melnu plēvi un ik pa brīdim tika aplieta ar ūdeni. Tagad zem plēves izveidojusies jau tāda kā melnzeme, kas tīkami smaržo pēc sēnēm.
Visu vasaru veidoju nākamā gada kompostu - glītā garenā kaudzē sviedu gan nopļauto zāli, nezāles, gan lapas un sīkus žagariņus. Rudenī - noziedējušo puķu stublājus. Ja tie pārāk resni, sakapāju sīkāk ar lāpstu vai pat sagriežu ar dārza šķērēm. Starp citu, sametnes nekad nelieku kopējā kompostā, bet sīki sagrieztas atstāju turpat puķu dobē - tās uzlabos augsni un ar savu aso smaržu atbaidīs dažu labu kaitēkli. Toties kompostā nonāk arī pelni no krāsnīm vai kamīna.
Ar komposta kasti rīkojos mazliet citādi, jo tā domāta arī pārtikas atliekām no manas virtuves un tas nozīmē, ka kastē var iekļūt žurkas, - tai nav grīdas un tā stāv uz zemes. Tādēļ pārtikas atlikumus jāapber ar zemi vai kūdru un vēl arī ar lapām. Koku lapas vispār ir lielisks komposts, tās ātri sadalās un jau nākamajā gadā veido augsni. Tādēļ esmu priecīga par saviem lielajiem, skaistajiem kokiem dārzā - kad sāksies lielais lapkritis, visas lapas nokļūs gan kompostā, gan zem krūmiem. Īsti nekad neesmu sapratusi dārzu īpašniekus, kuri lapas saliek maisos un gaida Norbu. Tīrā izšķērdība!
Tātad rakšana un mēslošana šajās dienās rit pilnā sparā. Galvenais, kas jāuzrok - sakņu dārzs. Puķudobēs vēl zied rudens ziedi un gan pienāks kārta arī tām. Bet sakņu dārzu uzroku un samēsloju ar pašas veidotu kompostu. Rudenī un pavasarī tā vien niez nagi uz zemes darbiem un es pakļaujos vilinājumam - sakņu dārzu palielinu gandrīz divas reizes. Nākamgad te būs vieta arī kādam burkānam. Es jau saprotu, ka dārziņš joprojām ir smieklīgi mazs, bet manā smilšainajā augsnē tik labi padodas burkāni.