Rotaļāties! Obligāti!

Nu nez, vai vecākiem, kam riebjas spēlēties ar bērnu, būtu tas jādara. Es savukārt nesen profesionālā psiholoģijas žurnālā lasīju rakstu par to, ka mūsdienu bērni pārāk maz garlaikojas. Vecāki viņiem neļauj garlaikoties, nepārtraukti spēlējoties (stimulējot), mācot kaut ko viņiem, sūtot visādos pulciņos utt. Tur garlaicība tika raksturota kā veids, kā bērns iemācās būt kreatīvs, spējot izdomāt, ko darīt ar savu brīvo laiku. Ar mani bērnībā vecāki nespēlējās, ja nu vienīgi kādu reizi padauzījāmies kopā. Bet es nekad to neesmu uztvērusi kā pāridarījumu, un man vienmēr un arī tagad ir vienkārši lieliskas attiecības ar vecākiem. Un fantāzija un radošums manī arī ir gana attīstīts, par ko jāpateicas bērnības garlaicības posmiem, kad pati izdomāju visādas spēles. Arī es saviem bērniem nebūšu nedz spēļu biedrs, nedz draugs, bet gan viens no vecākiem. Tā es esmu izaugusi un jutusies vislabāk un visdrošāk.