Šeit dzimušā un mirušā vācu izgudrotāja Johana Gūtenberga vārdā nosauktajā universitātē var apgūt latviešu valodu un Latvijas valsts mācību. Šāda iespēja Vācijas augstākajās izglītības iestādēs nu jau diemžēl kļuvusi par lielu retumu. Savukārt ar tehniku saistītiem cilvēkiem noteikti ļoti patiks Gūtenberga muzejs ar visām vecajām drukas mašīnām. Bet ikvienam, kas vienkārši vēlas izklaidēties un piedalīties gandrīz vai eksotiskā piedzīvojumā, uz Maincu jādodas februāra vidū. Tas ir Mainzer Fassenacht laiks, kad cilvēki sevi pārveido līdz nepazīšanai un visi kopā dodas karnevāla gājienā.
Pilsēta Reinas krastā
Gleznaina un pat romantiska ir Maincas apkārtne. Pati pilsēta atrodas Reinas kreisajā krastā, un upe ir arī dabīgā robeža, kas Reinzemi-Pfalcu šķir no tās kaimiņienes Hesenes. Pārbraucot pāri garajam Reinas tiltam, nokļūstam ne tikai citā federālajā zemē, bet uzreiz arī tās galvaspilsētā Vīsbādenē. Savukārt, braucot gar Reinas kreiso krastu dienvidu vai rietumu virzienā, kur sākas Reinhesenes augstiene, var aplūkot vienu no Vācijas skaistākajām ainavām — Reinas klintis ar vecām firstu pilīm un plašiem jo plašiem vīnogu laukiem. Ir arī speciāla, tieši šeit gatavota vīna šķirne, ko it labi pazīst šī dzēriena baudītāji visā pasaulē, — tas ir no rudens ražas ievāktais un uzraudzētais pirmvīns. Septembrī vai uz katra Maincas vecpilsētas stūra atrodas nojumīte jeb maza tirgotava, kur šo brīnumu kopā ar pēc vecas receptes gatavotu sīpolmaizi var nobaudīt. Vīns ir neparasti salds un ļoti dzidrā krāsā.
Nebūs pārspīlēts, apgalvojot, ka Mainca ir viena no senākajām Vācijas pilsētām ar asiņainu vēsturi. Šī vieta savu nosaukumu ieguva pēc ķeltu dieva Moguna vārda, jo pirmie, ja neskaita mednieku apmetnes pirms apmēram 20—25 tūkstošiem gadu, uz ilgstošu dzīvi šeit apmetušies tieši ķelti. Savukārt, beidzoties gallu kariem, romieši tagadējās Maincas teritorijā izveidoja apmetni, ko nodēvēja par Moguntiacum.
Grāmatu vīrs ar garo bārdu
Mūsdienās Mainca plašāk pazīstama kā grāmatu iespiešanas tehnikas izgudrotāja Johana Gūtenberga (1398—1468) dzimtā pilsēta. Viņa vārds šeit ir kā zīmols — Maincas vecpilsētā pretī varenajam Domam atrodas Gūtenberga muzejs, nedaudz tālāk ir viņa vārdā nosaukts laukums, caur ko stiepjas 50.ziemeļu platuma grāds, ar pieminekli bārdainajam vīram laukuma vidū, gan arī Maincas universitāte, kas izgudrotāja vārdu nes pasaulē. Šī universitāte iecienīta Latvijas Universitātes un Liepājas universitātes mācībspēku un studentu vidū. Vieni brauc komandējumos, bet otri — dažādu apmaiņu programmu ietvaros, ne tikai, lai labāk apgūtu vācu valodu vien.
Gūtenberga universitātē ir ļoti plašs studiju piedāvājums, kaut tikai pavirši ieskatoties tās mājaslapā vien, šķiet, te var studēt pilnīgi visas nozares un vēl tik eksotiskas kā, piemēram, kinomāksla vai Baltijas studijas, ko piedāvā apgūt Filoloģijas fakultātes Ziemeļeiropas un Baltijas tautu valodu katedra (SNEB) vispārējās un salīdzinošās valodniecības ietvaros. Gūtenberga universitāte ļoti smagi cieta Otrā pasaules kara laikā, to no jauna atvēra tikai 1946.gadā.
Savukārt Gūtenberga muzejs ir viena no tām vietām, ko var rekomendēt apmeklēt ikvienam tūristam. Milzīgās drukas mašīnas, Gūtenberga laika darbarīki, pirmās iespiestās grāmatas, plakāti un daudz kas cits ir tā vērti, lai ziedotu stundu vai divas laika un to visu redzētu savām acīm, ja jau iznācis ciemoties slavenā izgudrotāja pilsētā. Tikai jāpiebilst, ka mēs parasti kļūdaini sakām, ka Gūtenbergs ir grāmatu iespiešanas drukas pamatlicējs. Pašas pirmās grāmatas iespieda Korejā jau vismaz 200 gadu pirms Gūtenberga izgudrojuma! Vēl bez paša muzeja ir vērts iegriezties arī tā smalkajā kafejnīcā, kurā katram vakaram ir īpaša, atšķirīga ēdienkarte.
Un, protams, netālu no pilsētas robežām uzbūvēts arī milzīgs Gūtenberga iepirkšanās centrs, kurā var nopirkt pilnīgi visu, sākot ar šujamadatu, beidzot ar mašīnu.
Ja pamostas Rožu rītā
Tad, protams, nekas cits neatliek, kā aut kājas un doties uz lielo gājienu — Maincas karnevāla kulmināciju! Tikai neaizmirstiet arī attiecīgi apģērbties, jo gandrīz vai par nepieklājību tiks uzskatīts, ja turp dosieties savās ikdienas drēbēs! Tas nemaz nenākas grūti, jo katru gadu jau neilgi pēc Jaungada svinībām gandrīz vai visos Maincas veikalos (ne tikai apģērbu vien) var iegādāties karnevāla tērpus lieliem un maziem, veciem un jauniem. Jā, karnevāla laiks un it īpaši Rožu pirmdiena tur ir visas tautas svētki. Tas ir laiks, kad maincieši un pilsētas viesi pulcējas Gūtenberga vai Šillera laukumā, Ludviga ielā vai kur citur, kur vien atrod sev brīvu vietiņu. Sākoties gājienam un visu tā norises laiku visi kopā dzied, jautrojas, ar skaļām ovācijām sagaida un pavada tā dalībniekus. Savukārt tie, kas piedalās lielajā gājienā, par savu pienākumu uzskata kaut nedaudz apbalvot publiku, tādēļ pūlī met konfektes, kādu citu sīku našķi, blociņus, grāmatzīmītes, pat pildspalvas un zīmuļus — ko nu kurš iepriekš sagatavojis. Galvenokārt šīs dāvaniņas domātas bērniem, bet savu nieciņu piemiņai var dabūt ikviens, kurš to vēlas. Gaisā vējo labdabīga, prieka pilna atmosfēra, cits ar citu sarunājas pilnīgi sveši cilvēki, kas, manuprāt, mūsdienās ir diezgan reta parādība. Velti piebilst, ka visa satiksme ir bloķēta un Maincā Rožu pirmdiena ir oficiāla brīvdiena.
Protams, svētku vietās jau labu laiku iepriekš tiek uzslietas nojumes tirdzniecībai, kur pirkšana un pārdošana sit augstu vilni — dažādas alus šķirnes, vīns, stiprie alkoholiskie dzērieni, tradicionālās desiņas ar sinepēm, daždažādas maizītes un daudz kas cits, lai tikai svinētājiem nekā netrūktu. Kad karnevāla gājiens beidzies, pilsētas vadība ir parūpējusies, lai cilvēki bez problēmām nokļūtu atpakaļ mājās — steigšus tiek atjaunota satiksmes plūsma un no Šillera laukuma abos virzienos kursē viens tramvajs pēc otra.
Savukārt, ejot caur Maincas centru nākamajā dienā pēc Rožu pirmdienas, jūs redzēsiet apokalipsei līdzīgu ainu. Nabaga sētnieki un viņu palīgi ar milzīgajām pudeļu un netīrumu kaudzēm nespēj tikt galā pat līdz pusdienlaikam. Ja vien nelīst lietus, šķiet, kurpju zoles pielips pie asfalta. Tur nav neviena brīva pleķīša, kur likt kāju. Jā, Rožu pirmdiena pagājusi, tā jāgaida atkal pēc gada!