Atšķirībā no Latvijas, kas oficiāli brīdina tikai par teritorijām, kuras apmeklējot jāievēro īpaša piesardzība, piemēram, Lielbritānijas Ārlietu ministrija internetā sadaļā par Spāniju brīdina arī par vietām, kur ir vislielākās iespējas tikt apzagtam, viltus policistiem un arī "lielceļu pirātiem", kas mērķē uz īrētām un citās valstīs reģistrētām automašīnām.
Latvijas Ārlietu ministrija paskaidro, ka tā koncentrējas uz visbīstamākajiem apdraudējumiem cilvēkiem un sekot Lielbritānijas piemēram pagaidām neplāno. Situāciju konkrētā valstī tiek ieteikts noskaidrot tūrisma aģentūrās un vēstniecībās. Tūrisma firmas Express travel direktore Ruta Berkmane norāda, ka autotūristi ļoti reti izmanto tūrisma aģentūru pakalpojumus, līdz ar to nebūtu slikti, ja Ārlietu ministrija izmantotu patlaban jau ļoti populārās interneta iespējas un informētu ceļotājus par draudiem. Jāpiebilst, ka Spāniju par pievilcīgāko atpūtai šogad atzinuši visvairāk - 24% - OMD Snapshots Latvija aptaujāto.
Divi stāsti
Inga un Valdis Spāniju apceļoja šogad augustā ar Vācijā īrētu automašīnu. Braucot cauri Barselonai, pie luksofora viņiem pārdūra riepu. Uz to norādījis garām braucošs motociklists. Kad apstājušies ceļmalā, pie viņiem piestājis cits motociklists, parādījis virzienu uz tuvāko servisu un pazudis. Sākotnēji Inga un Valdis nolēmuši braukt uz servisu, bet pēc tam pārdomājuši un piestājuši malā, lai mēģinātu paši nomainīt riepu. Tur viņiem pēkšņi palīgā piesteigušās divas meitenes, arī - uz motocikla. Kamēr viena visnotaļ meistarīgi palīdzējusi Valdim uzstādīt domkratu, otra runājusi ar Ingu.
Tikai atsākot braukt, abi sapratuši, ka pazudusi mugursoma, rokassoma un kaklā karināmais maks, līdz ar to nav ne telefonu, ne pasu, ne fotokameras, palikusi tikai viena bankas karte un nauda. Zādzība notikusi ļoti profesionāli, rūpīgi pārmeklējot pat durvju "kabatas", turklāt - zibenīgi. "Riepa vēl nebija nomainīta, kad zagļi jau izmantoja kredītkarti," stāsta Valdis. Viņi iegājuši tuvākajā kafejnīcā, taču tās saimnieks atteicies zvanīt policijai un ieteicis ņemt taksometru un braukt uz iecirkni. Tur viņi pavadījuši pusnakti, stāvot rindā ar tādiem pašiem bēdubrāļiem un pēc tam mēģinot izklāstīt situāciju angliski vāji runājošiem policistiem.
Policisti sarunājuši Ingai un Valdim viesnīcu, kā arī iedevuši Latvijas konsulāta Barselonā koordinātas. Viņiem paveicies, ka konsulātā tajā brīdī nejauši, kārtot privātas lietas bija ienācis konsula dēls, jo visi konsulāta darbinieki bija devušies atvaļinājumā. Lai arī konsulātā Ingai un Valdim atļauts izmantot telefonu un internetu, pēc ceļošanas pagaidu dokumenta bijis jādodas vairāk nekā 600 km uz vēstniecību Madridē. Viņi bija ļoti pārsteigti, kad vēstniecībā nepiedāvāja ne piezvanīt, ne citu palīdzību, tikai ziņkārīgi apjautājās, kas noticis, un, dzirdot atbildi, novilka: "Jūs jau neesat vienīgie!" Par laimi, Ingai un Valdim bija palikusi viena bankas karte un nauda, jo par pagaidu ceļošanas dokumenta izsniegšanu jāmaksā, turklāt pašiem par savu naudu jāiet nofotografēties.
Arī igaunietei Rītai, kas kopā ar draudzeni apceļoja Spāniju ar Igaunijā reģistrētu auto, kāds "labvēlīgs spānis" vairākkārt norādījis uz auto aizmugurējo riepu, ka kaut kas it kā nav kārtībā. Viņas apstājušās, apstājās arī "labvēļu" automašīna, un viens no puišiem nāca kopā ar meitenēm paskatīties, kas noticis. Vainu neatrada, puiši aizbrauca, bet no automašīnas bija pazudušas somas ar visu svarīgāko, kas tur parasti atrodas.
Ar peldkostīmu vilcienā
Savukārt čehieti Radku un viņas draudzeni apzaga kādā Spānijas mazpilsētas pludmalē. Abas bija visu nepieciešamo - peldkostīmus, dvieļus, nedaudz naudas, identifikācijas kartes, vilciena biļetes, dzīvokļu atslēgas un fotoaparātus - salikušas vienā somā. Meitenes vienkārši gulēja uz saviem dvielīšiem, somas noliktas blakus, līdz pēc dažām minūtēm secināja, ka somu vairs nav un viņas palikušas peldkostīmos un ar vienu dvieli. Tādā ietērpā viņas tad arī devušās uz policiju, kur paskaidrots, ka pludmalē ļoti profesionāli darbojas zagļu banda un šādi gadījumi ir ikdiena. Diemžēl zagļus nevarot noķert. Bēdīgi kuriozākais - ar policijas izziņu un piesedzoties ar dvieli meitenes centās ar vilcienu nokļūt mājās, bet vadītājs izrādījies puritānis un ilgi negribējis ielaist vilcienā.
"Par laimi, pašai man tā nav gadījies, bet pēc kolēģu un vietējo spāņu brīdinājumiem esmu ļoti uzmanīga - ja sauļojos, somu nolieku pagalvī, pa pilsētu ejot somu pārlieku šķērsām pār plecu, lai nevar noraut, papildu atslēgas stāv pie kaimiņiem," stāsta Ilze, kas strādā Spānijā. Viņa iesaka aizslēgt durvis, arī braucot ar automašīnu, jo var gadīties, ka, apstājoties pie luksofora, atrauj durvis, paņem mantas un tikpat veikli pazūd. "Morāle ir - jāsadala līdzekļi, automašīna jāslēdz ciet un ne vienmēr visi, kas piesakās palīdzēt, ir labi cilvēki," ironiski piebilst Valdis.
Express travel direktore uzskata, ka apzagšana nav tikai Spānijas problēma. Viņasprāt, Latvijas ceļotāji "iekrīt", jo tiem šķiet, ka ārzemēs ir drošāk, līdz ar to nav sagatavoti ārkārtas situācijām: "Latvijā reti kurš, braucot automašīnā, aizslēdz durvis."
***
Kā rīkoties
Kādu palīdzību sniedz vēstniecība, ja persona ārzemes apzagta?
Atbild Ārlietu ministrija
Šīm personām jāvēršas tuvākajā Latvijas diplomātiskajā un konsulārajā pārstāvniecībā. Tās uzdevums ir gādāt, lai nelaimē nonākušajam būtu iespēja saņemt ceļošanas dokumentu, lai atgrieztos Latvijā, kā arī ar Konsulārā departamenta un pārstāvniecības vai bankas un Western Union palīdzību saņemt nepieciešamos naudas līdzekļus.
Nevienam cilvēkam, kurš lūdzis piezvanīt, lai atrisinātu atgriešanos Latvijā, nav atteikta šī iespēja. Turklāt gadījumos, kad nozagts viss, vienmēr iedots arī mobilais tālrunis, lai konsulārā amatpersona būtu sazvanāma jebkurā laikā. Izsniedzot atgriešanās apliecību, tiek izlasīts policijas ziņojums un pašiem apzagtajiem taujāts par apstākļiem. Turklāt nav vienalga, kādos apstākļos konkrētie cilvēki nonākuši šajā situācijā - šī informācija palīdz brīdināt arī citus.