Ievadam būs gana, tagad pie lietas. Nesen kā aizvadīts ikgadējais tradicionālais 12. Vīna festivāls Konventa sētā. Visu cieņu un pateicību organizatoriem, pasākums ir ieņēmis stabilu vietu Latvijas vīna notikumu kalendārā. Jāatzīst, ka novērojama jau zināma šaurība - vīna baudītāju mazāk nepaliek.
Pavasaris šogad bija padevies vareni silts un saulains. Lai arī zeme (un zemnieki) ilgojas pēc lietus šaltīm, šis ir īstais laiks baltvīna un arī sārtvīna baudīšanai (miesa un gars pilnīgi nealkst pēc glāzes pilnmiesīga un pikanta Shiraz), prasās kas atsvaidzinoši atspirdzinošs.
Šoreiz par rose (sārtvīniem). Nepretendējot uz oriģinalitāti, atgādināšu, ka sārtvīnus negatavo, sajaucot baltvīnu ar sarkanvīnu (to vīna likumi Eiropā pieļauj veikt tikai Šampaņā, bet arī tur neiztikt bez izņēmumiem). Tikko izspiesta vīnogu sula ir balta (caurspīdīga) gan sarkanām, gan baltām vīnogām. Sārtais tonis tiek iegūts, atstājot kopā uz laiku (dažas stundas) no sarkanām vīnogām izspiesto sulu un miziņas. Krāsas intensitāte ir atkarīga no vīnogu šķirnes un kontakta (sulas un mizas) ilguma.
2007 Falesco, Vitiano Rosato Umbria. Falesco ir vīndarītava ar lielisku reputāciju un izcilu vīndari Rikardo Kotarelju, kura ģimene jau vairākās paaudzēs ir saistīta ar vīna biznesu. R.Kotarelja ir oenoloģijas (zinātne par vīndarīšanu) profesors un darbojas arī kā ap 30 citu vīndarītavu konsultants. Pirms pāris gadiem vīna žurnāls Decanter viņu atzina par otru ietekmīgāko vīna konsultantu pasaulē pēc Mišela Rollāna.
Ja vajadzētu šī vīna garšu raksturot vienā vārdā, es teiktu - maigs. Vīns ir sauss, tajā ir lieliski nolīdzsvarots saldums, skābums un alkohols. Vīna pamatu veido Merlot, Cabernet Sauvignon un Sangiovese vīnogas, kas ir stabila vērtība vīna saimniecībā. Interesantāku šo ansambli padara 10% autentiskā (varbūt pat eksotiskā) Aleatico vīnoga. Dzīvespriecīgi košais sārtums krāsā un sarkano ogu dominante aromātā padara vīnu viegli uztveramu un baudāmu.
Jāpiekrīt šī vīna importētājiem, kas anotācijā norāda: vēlams pasniegt to kopā ar tunci un citām sarkanajām zivīm, jūras veltēm Vidusjūras gaumē, cūkgaļu, putnu gaļu un zemenēm.
2007 Chateau du Rouet, Esterelle, Cotes de Provence. Francijas dienvidi ir kļuvuši par šūpuli izciliem sārtvīniem. No Bandol, Tavel un Provence apkaimes nāk veiksmīgākie un arī pazīstamākie to pārstāvji. Tie lieliski iekļaujas kopējā ainavā ar ziedošām lavandas pļavām un Vidusjūras piekrasti, izcili papildinādami garšaugiem bagāto Provansas virtuvi.
Carignan, Grenache, Cinsault, Tibourenc - vīnogas, kas šim lācītim vēderā, nākušas no Eštrela kalna pakājes. Ozolkoka mucu tas nav redzējis un arī malolaktiskā fermentācija (dabisks process, kuru vīndari izmanto skābuma samazināšanai) to nav skārusi. Maigi sārtā krāsa, ko vadošie ārvalstu vīna kritiķi dēvē par pale-onion-skin (gaiša sīpola mizu), aromātā jaušamās aveņu nianses, spirdzinošais skābumiņš un maigi piparots pikantums ļaus veldzēties vasaras karstajās dienās.
Šis vīns noteikti nebūs veiksmīga investīcija iegādājoties to lielā daudzumā, noguldot uz vairākiem gadiem pagrabā un gaidot peļņas pieaugumu. Tas būs veiksmīga investīcija tieši šīs vasaras izbaudīšanai, arī Luija XVI galms atzina Chateau du Rouet vīnus par gana labiem esam, ceru, ka arī jums tie ies pie sirds!
Vēl kas jāpiebilst! Šis vīns nav kaprīzs un izvēlīgs ēdiena partneris. Nebūs stundām jānīkst pie plīts, varēsiet vairāk laika veltīt ēdiena, vīna un vasaras baudīšanai. Svaigi dārzeņi un jūras veltes (arī vēlams svaigas) būs veiksmīgākā saderība. To varētu dēvēt par Vidusjūras diētu, kura pretendē uz iekļaušanu UNESCO Pasaules nemateriālā mantojuma sarakstā.
Cenas ziņā rose parasti ir diezgan saudzīgi, Latvijā sastopamajiem reti cena veikalā ir virs desmit latiem, bet citur ir sastopami eksemplāri, kuri pārsniedz Ls 60!