Diemžēl nedz lasītājiem, nedz darbiniekiem pašreiz nav pieejams nekas vairāk kā glāze auksta ūdens un tikai vienā ēkā "automāta" kafija. Dižais Britu bibliotēkas direktors Moriss Lains 2000.gadā ASV Kongresa bibliotēkas (arī nacionālās!) divu gadsimtu jubilejā visas šī tipa institūcijas salīdzināja ar suņiem to daudzveidības - izmēru, dižciltības (karaliskās) vai raksturu (piemēram, mīl vai nemīl bērnus) dēļ. Tikpat liela daudzveidība ir restorānu tradīcijās. Tiesa, es savā apskatā nevēlos aprobežoties tikai ar nacionālajām bibliotēkām.
Sāksim ar to, ka liela daļa bibliotēku klientu pavada tur vairākas vai pat daudzas stundas. Otrām kārtām lielās nacionālās, universitāšu un publiskās bibliotēkas ik dienas uzņem vairākus tūkstošus šādu apmeklētāju. Tikai universitāšu bibliotēkas biežāk ir atrodamas savu ciematu (campus) dzīlēs. Šī iemesla dēļ pārsvarā tur ir studentiem piemērotas kantīnes ar vienkāršu, lētu un ne īpaši plašu ēdienkarti. Nereti tās ir tikai kafijas, dzērienu, našķu un sviestmaižu mašīnas. Tiesa, pastāv arī samērā pieklājīgi bāriņi vai kafejnīcas, kā tepat Tērbatas universitātes bibliotēkā. Vienkāršas kantīnes vai kafetērijas modelis pastāv arī diezgan daudzās nacionālajās bibliotēkās (Frankfurtē, Stokholmā u.c.). Zemās cenas nodrošina apgrozījumu un ir netiešs atbalsts arī darbiniekiem, kuriem nekur nav tās lielākās algas. Diezgan bieži šīs kantīnes ir organizētas tā, lai nepieciešamības gadījumos nodrošinātu izstāžu atklāšanas, pieņemšanas pasākumus un pat svinīgas vakariņas.
Taču pastāv arī cita pieeja. Ir bibliotēkas, kurās ir ļoti solīdi restorāni. Tradicionāli un moderni, bet parasti viegli pieejami ikvienam. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir Dānijas Karaliskā bibliotēka, tautā pazīta kā Melnais Dimants. Te līdzās vienkāršai kafetērijai ir restorāns Søren K (veltījums izcilajam dāņu filozofam S.Kirkegoram, kura arhīvs glabājas bibliotēkā). Tas var sacensties ar mūsu Vincentu. Internetā var atrast šī restorāna klientu novērtējumu - 4,6 punkti no 5. Ne viens vien no Latvijas ir baudījis bibliotēkas direktora Erlanda Kolinga Nilsena viesmīlību un delikateses, īpaši jūras veltes. Elegants, bagātīgs un jau ļoti iecienīts ir pašapkalpošanās restorāns jaunās Amsterdamas publiskās bibliotēkas jumta stāvā ar izcilu skatu uz kanālu vecpilsētu un 280 vietām. Šie nav vienīgie piemēri.
Tomēr spilgtas un svaigas ir atmiņas par neseno viesošanos Ņujorkā un pusdienām Publiskās bibliotēkas restorānā Bryant park grill ar Jāni Krēsliņu senioru un latviešu mākslinieka Ēvalda Dajevska dēlu Pēteri. Te jāpaskaidro, ka Publiskā bibliotēka atrodas 5.avēnijā. Aiz ēkas ir parks, kurš ir nodēvēts dzejnieka un žurnālista Viljama K.Braianta vārdā. Visa parka platībā zem zemes ir bibliotēkas krātuve, kuras izbūvē ir piedalījies arī Pēteris. Savukārt uz parku vērstajā terasē pie fasādes ir restorāns. Ja brokastis nemanot pārvēršas par pusdienām, tad to sauc par "brunču". Nezinu, kā sauc pusdienas, kuras nemanot tuvojas vakariņu laikam. Katrā ziņā mēs pakavējāmies drīzāk četras nekā trīs stundas. No bagātīgās un brīnišķīgās ēdienkartes izvēlējāmies tiešām izcilu gaspačo un Ņujorkā tik iecienītās krabju kūkas (Jumbo Lamp Crab Cakes). Un tomēr. Lai cik izcils bija ēdiens, nepārspējama bija laime Manhetenas pašā viducī (Midtaunā) izteikties par Latvijas vēsturi, kultūru, grāmatām, latviešu likteņiem dzimtenē un svešumā no XVI līdz pat XXI gadsimtam.
Protams, bibliotēkas nesmādē no restorānu vai kafetēriju operatoriem ieņemtos līdzekļus. Taču atcerēsimies, ka runa ir par neatņemamu bibliotēkas vietu sarunām no brokastīm līdz pat vakariņām.