Ja ieraugām trīs lēdijas, kas vecākas par gadiem sešdesmit, droši varam iet klāt un teikt — kundzes, kundzes, vienai no jums ir žultsakmeņi —, un mums, Harald, būs taisnība, jo žultsakmeņi sastopami ļoti bieži — Haraldam Burkovskim
ZOBENZIVS
Kad piestājam mežmalā zilenēs un brūklenēs, fotogrāfs Uldis atrod divas bērzlapes un uzdāvina tuksneša zēnam. Viņš staro, cilā tās, ošņā un ieliek somā. Latvijas mežus viņš konsekventi dēvē par skaistiem džungļiem.
Iebraucam Ziemupē, kur pie jūras ir skaista baznīca un kadiķu audze. "Kadiķi šogad izskatās ļoti labi," saka Daina Vītola, Ziemupes kultūras nama vadītāja un gide. Ziemupes dabas liegums ir kā apūdeņota smilšu bļoda, kurā aug reti augi, piemēram, savvaļas orhidejas. Ziemupe ir bagāta ar vēl kādu notikumu — 2007.gada 12.augustā Austris un Jānis Mackusi jūrmalā atrada 37 kg smagu un 208 cm garu zobenzivi ar 70 cm garu pīķi. Šis notikums sacēla kājās mazo Ziemupi. Daina atceras, ka zvanījusi uz vairākām iestādēm, vaicājusi, ko darīt. Kāds ierēdnis solījies piebraukt pēc nedēļas. Nu ko, veikalā izkrāmēta aukstumvitrīna un ievietota zobenzivs. Sākumā zivs saldi smaržojusi pēc jūras. Ziemupnieki zivi ietinuši melnā plēvē, tikai zobens palicis ārā. Tādā izskatā zivi aizvizināja uz Rīgu, kur tapa mulāža, kas apskatāma Dabas muzejā. Ekspertīzē secināja, ka okeāna skaistule Baltijas jūrā atsitusies pret kaut ko cietu, apdullusi un nomirusi tikai krastā.
Arī ziemupnieki tika pie savas mulāžas, kuru novietoja kultūras namā. Noskrapst atslēga, paveras durvis, un ieraugu zivi. Biju iztēlojusies, ka zobenzivij ir sava memoriālā istaba, taču ir vēl lepnāk — uz skatuves! Ap zivi izvietotas fotogrāfijas no notikuma. Zālē apskatāmi attēli ar Ziemupi no putna lidojuma. "Ikdienā zāles sienas bija tukšas. Tā kā tūristi prasījās namā uz tualeti, izdomāju, ka jāpiedāvā arī kas apskatāms," Daina stāsta, ka sākusi veidot izstādes.
Ziemupē ir miers un savdabība. Te režisore Laila Pakalniņa uzņēmusi filmu Teodors, netālu top spa centrs Diāna, vietējā veikalā Dzintarjūra var nopirkt gardo Kazdangas sieru. Daina jūrmalā vēl nesen redzējusi roni, krabjus, mazas medūzas. Jūrā var zvejot butes, tikai jāsaņem licence. Plekstes vairs neesot tik lielas kā atejas vāks, taču gardas gan.
ĻOTI SALDI
Pirmoreiz Arājos biju pirms trim gadiem. Kā nogaršoju pirmo arbūza šķēli, tā apsolījos atgriezties. Uz lauka atkal spīd ovāli un apaļi strīpaiņi tumši zaļā un salātlapu maigā krāsā. "Šogad ir laba raža," teic saimniece Gunta un pēta, kurš arbūzs varētu būt gatavāks. Astītei jābūt sīciņai un izkaltušai, tas norāda, ka arbūzs vairs nepumpē ūdeni un nobriest.
Gunta griež arbūzu, tas plīst krakšķēdams, un pašķīst sula. Latvijas arbūzi ir daudz sulīgāki nekā ievestie un uzreiz gatavi ēšanai — vēsi, jo gulējuši zemē un ēnā, ko met zāle. Tā kā vasara bijusi saulaina, dzeltenvidus arbūzs ir ļoti salds. Hamīds tam piedēvē meloņu garšu. "Ļoti labs," viņš slavē arī sarkanvidus arbūzu un norāda uz dzeltenajām dzīsliņām mīkstumā. Tādas esot arbūzam, kas vēl var gatavināties. Irānas arbūzos dzīsliņu neesot, jo tur tās "izsilda saule".
Arbūzu audzēšanu Dambji aizsāka vairāk nekā pirms desmit gadiem. Audzēja dārzeņus un prieka pēc nopirka veikalā arbūzu sēklas. Šogad maijā uz lauka zem agroplēves iestādīti 3000 stādu, kas bija izaudzēti siltumnīcā no sēklām. Gan no pašu vāktajām, gan pirktajām. Šķirnes vairākas: Podarok Severu, Ogoņok, Sibirjok, Jellow Dolls un Arāju hibrīds. Mēslojat? Tikai saujiņu minerāļu. Tomēr tik vienkārša arbūzu audzēšana vis nav. Strīpaiņiem ir nelabvēļi: robus izgrauž ūdensžurkas, mežacūkas uzspēlē futbolu — kādu rītu saimnieks Rolands ieraudzījis arbūzu lauku izvandītu sarkanu. Kādu citu vasaru arbūzi peldējuši lietus ūdenī.
"Ik pa laikam šķiet, ka viņiem ir auksti," Gunta pārlaiž skatienu arbūzu laukam un sniedz man strīpaiņus. Atpakaļceļā tie bagāžniekā sāpīgi būkšķinās, tāpēc paņemu klēpī. Sasildīt.
***
Arbūzi Arājos
Medzes pagastā Liepājas rajonā Liepājas—Ventspils šosejas kreisajā pusē meklējiet autobusa pieturu Medze un griezieties pa kreisi šaurā sānceļā. Kilograms arbūza maksā Ls 0,50. Info 29498418 (Rolands Dambis). Arbūzi nopērkami arī Liepājas tirgū
Zobenzivs memoriālā istaba Ziemupes kultūras namā apskatāma, iepriekš piezvanot 29437166 (Daina Vītola)
Ziemupes luterāņu baznīca un kadiķu audze Vērgales pagastā. Jābrauc līdz Ziemupes centram un jāmeklē norāde Kaijas vai norāde Ziemupes baznīca