Sešpadsmitā māsa Kuba

BTW, nebūtu slikti, ja autore (autors) parakstītos ar savu patieso vārdu un uzvārdu....

Diena, lai ieraudzītu un pēc tam vaimanātu nebija jātriecas tādu gaisa gabalu un nauda jātērē, varēji aizbraukt uz maskačku, un raksts būtu izdevies. Vai maz pati zināji ko gribi redzēt, jeb brauci ar domu cik viss slikti? Rakstīji lai ieraudzītu savu vārdu galviņā? Tāda pazīmēšanās, kā remdena čura, vien sanāca.

Arī es pievienojos tiem, kuri brauc uz Kubu meklet nevis greznas viesnīcas un šikumu, bet gan baudīt valsts piedāvāto kultūru un skaistumu. Es pat teiktu, ka savā "nabadzībā" tā ir skaista. Un ne jau tāpēc, es priecātos par to, ka mums, salīdzinot ar viņiem dzīve ir labāka. Nepiekrītu arī autores viedoklim par to, ka Kuba ir "turīgu latviešu tūristu iecienīta atpūtas vieta". Protams, ir arī tādi - tieši tādiem ir izveidotas vismaz 2as tūristu "kolonijas" - Varadero un Cayo Coco sala - lūdzu - lepnas viesnīcas - "all inclusive" piedāvājumi - bez tekošiem jumtiem, peļķēm un odiem. Tiem, kuri nebrauc uz Kubu pagulēt okeāna vai Karibu jūras pludmalē greznā viesnīcā iesaku meklēt palikšanu Kubiešu piedāvātās mājās - Casas Particularas. Tur īsto dzīvi var redzēt patiešām, mājās gatavotais ēdiens ir fantastisks, vietām dzīvošana ļoti labās istabiņās un nekāda siltā ūdens trūkuma. Esmu viena no letiņiem, kas pabijusi Kubā un noteikti tur vēl atgriezīsies. Redzēju gan "tūristu izklaidētājus", gan arī vietējos, kas savas valsts partādīšanas vārdā bija ar mieru aizvest pie draugiem un parādīt "biezajiem" tūristiem apslēptas nomaļas vietas. Uzskatu, ka viss ir attieksmē un mūsu vēlmē redzēt, baudīt un priecāties. Jā - Kubā vietējiem nav viegla dzīve, ir tukši plaukti, ir jāspekulē un jāpielien tūristiem. Ir tādi, kas bez 1CUC (apmēram 50santīmu) nepakustinās ne pirksta, tomēr ir tādi, kuriem pietiks ar Tevi parunāt, izstrāstīt savu bēdu, papraktizēt angļu valodu un interesanti pavadīt vakaru/pēcpusdienu vai visu dienu. Esmu Kubas aizstāvis - tur ir skaisti, ir ko redzēt un, ja mēs meklējam slikto, skumjo un neforšo - tur tādu atrast var gana, bet, ja mēs meklējam skaistumu, kulūru un baudījumu acīm, sirdij un prātam - tāda Kubā ir ļoti daudz.

Nejūsmoju par kompartiju, un nebraucu nevienu mācīt, bet skatīt to, ko redzēju. Neviens aiz muguras nestaigāja, nekontrolēja ar ko runāju un kur eju. Un zinu to ko zinu. Man nekas cits neatliek kā "simpoziju "un pārējos aicināt pašiem aizbraukt un apskatīties. Un tad varēsiet spriest un izteikties. Un cilvēki patiešām nejutās apspiesti, ko izlepušiem un "bagātiem "grūti saprast. Tā ir cita mentalitāte. Koncentrācijas nometnes neredzēju, un politieslodzītos tāpat. Situācija ir tāda kāda tā ir, ar noplukušām mājām un nabadzību. Bet arī nabadzība ir nosacīta, jo Latvijā kādam, varbūt, nabadzība skaitās, ja ģimenei ir veca mašīna un drēbes tiek pirktas humpalās, tā ka viss ir relatīvi. Un nevajag tā saspringt par citiem, bet paskatīties uz sevi. Un raksts patiešām ir tendenciozs - biezie aizbrauca, un ak šausmas ko ieraudzīja! Nav nekādas šausmas, cilvēki dzīvo savu dzīvi, tā ka atmetiet savus stereotipus, bailes no komunisma un paskatieties uz to visu ar viņu acīm. P.S. Latvijā, pie mūsu "kapitālisma ", dzeramnaudas tiek gaidītas daudz vairāk - jo tās, bieži vien, ir algas galvenā sastāvdaļa, bez nodokļiem vai obligātiem atskaitījumiem valstij.

Vai tikai Gundars nav ceļojis kopā ar Mareku? Tam arī bija jūsmīgas atsauksmes,gan par veselības aprūpes sistēmu,gan uzņemšanas kārtību kompartijā. Speciāli Gundaram- arī par PSRS kāds noteikti teica (tālāk Gundara citāts)"Jā, ir neremontētas mājas, ir nabadzība, bet cilvēki nejutās apspiesti, nebija nekādu problēmu ar komunikāciju, neviens negaidīja dzeramnaudas,"

Mums bi viņu problēmas! Pieļauju ka šī brīža situācijā daudzi mainītos ar kubiešiem, lai risinātu viņu problēmas, nekā stresotu par mūsējām - kredītu slogs, nenomaksāti rēķini utt. Un arī mēs bijām tādā pašā sistēmā, un neatceros ka kāds būtu atdevis galus, bet tagad tikai to vien māk kā šausmināties. Ir sajūta ka Z. PSRS laikos nav dzīvojusi, līdz ar ko nav ar ko salīdzināt. Speciāli Dienai jau nu varēja pazīmēties ar ko citu... Piekrītu Gundaram, raksts gaudens un pat garlaicīgs. Priekš Sestdienas jau nu varēja uzrakstīt ko jestrāku.

Mums bi viņu problēmas! Pieļauju ka šī brīža situācijā daudzi mainītos ar kubiešiem, lai risinātu viņu problēmas, nekā stresotu par mūsējām - kredītu slogs, nenomaksāti rēķini utt. Un arī mēs bijām tādā pašā sistēmā, un neatceros ka kāds būtu atdevis galus, bet tagad tikai to vien māk kā šausmināties. Ir sajūta ka Z. PSRS laikos nav dzīvojusi, līdz ar ko nav ar ko salīdzināt. Speciāli Dienai jau nu varēja pazīmēties ar ko citu... Piekrītu Gundaram, raksts gaudens un pat garlaicīgs. Priekš Sestdienas jau nu varēja uzrakstīt ko jestrāku.

Briniskigs raksts! Paldies par noverojumiem. Beidzot kaut kas reals, nevis letinu stasti: ka mes dzeram, ka mes nopirkam iguaanu...paldies!!!

Atzistaties Gundar, cik naudas jūs iztērējāt TĀDAM braucienam?

Nabaga autore, patiesi žēl ka esot tik brīnišķīgā valstī kā Kuba, tā arī nespējāt ieraudzīt to skaistumu kāds šai valstij piemīt, un nav jau arī nekāds brīnums, jo gan jau ka braucāt tūrisma sezonā, ar kādu apšaubāmu tūrisma firmu, kura no Jums noplēsa 9 ādas, iestāstīja ka dzīvojat 4* viesnīcā, un visur vadāja tikai ar autobusu, liekot noteiktos brīžos paskatīties pa labi un pēc tam pa kreisi... Visiem, kuri nav bijuši Kubā varu apgalvot, ka nav burvīgākas un atsaucīgākas valsts, un tas, ka tur vēl arvien ir komunisms man nemaz netraucēja. Biju Kubā pirms 2 gadiem, nopirku biļeti, nokārtoju vīzu un aizbraucu apskatīt. Un nevaru vien sagaidīt, kad atkal tur nokļūšu. Un man nebūtu nekas pret tur padzīvot arī ilgāku laiku. Jā, ir neremontētas mājas, ir nabadzība, bet cilvēki nejutās apspiesti, nebija nekādu problēmu ar komunikāciju, neviens negaidīja dzeramnaudas, cilvēki bija atvērti un atsaucīgi. Neviens necentās mani piečakarēt. Havannā dzīvojot 3* viesnīcā komforts bija līdzvērtīgs 4*, protams ar sociālistisku pieskaņu, bet tur jau tas kaifs. Un ir patiesi žēl autores, kura nespēja izbaudīt visu Kubas piedāvāto ēdienkarti, jo diez vai vēl kādreiz man būs iespējams izbaudīt tik plašu jūras velšu piedāvājumu. Un kur nu vēl Kubas mūzika, māksla un viss pārējais – to Zanīte pat nav pamanījusi. Ir tikai viens ieteikums – atmetiet stereotipus, nopērciet biļeti un aizbrauciet, apskatiet. Vīlušies nebūsiet nekādā ziņā! Bet par šo rakstu runājot – izmetiet un aizmirstiet, patiesā dzīve Kubā ir daudz krāšņāka un skaistāka, par kādas snobes grūtsirdīgajiem apcerējumiem.