Ziemeļu svilpji ir biezi apspalvoti, krāšņi - karmīnsarkani, oranždzelteni, brūngani un olīvzaļi - dziedātājstrazda lieluma putni. Tie ligzdo taigā pie mežatundras robežas un barojas ar sēklām un pumpuriem. Krāsainā apspalvojuma dēļ tie saukti arī par Somijas papagailīšiem. Parasti arī ziemu svilpji pavada savās ligzdošanas vietās. Līdz Dienvidskandināvijai un Baltijai barības meklējumos tie atklīst reti - sliktas sēklu ražas gados. XX gadsimtā ziemeļu svilpji pie mums lielākā skaitā (vairāk par vienu līdz pieciem) sastapti tikai dažas ziemas, pēdējoreiz 1976.gadā.
Stāstu par ziemeļu svilpjiem atsauca atmiņā ziņa, ka Ziemassvētkos Ērģemē novēroti seši šie lēnīgie ziemeļnieki. Dažas dienas vēlāk svilpji bija redzēti arī Cēsīs, pēc tam citur Vidzemē. Kļuva skaidrs, ka šogad, apmēram pēc 30 gadiem, šie putni atkal ir klāt. Pavisam jau šoziem redzēti 52 ziemeļu svilpji.
Iecienīta šo putnu barība ir pīlādžu sēklas, taču tās šoziem jau ir citu putnu apēstas. Ziemeļu svilpju pievilināšanai šobrīd ļoti noderētu kaltētas pīlādžogas… Bet tautas gudrība, ka ragavas taisa vasarā, diemžēl ne vienmēr ir prātā. Ja ogu krājumā nav, atliek vien doties turp, kur aug lapegles - visi svilpji šoziem novēroti barojamies ar lapegļu pumpuriem.
Izmantosim iespēju, kāda var būt tikai dažreiz mūžā - ieraudzīt šos skaistos putnus. Ejot garām lapeglēm, pavērojiet - varbūt tās ir izrotātas ar krāšņiem putniem?