Ir skaidrs, ka šo dievnamu viņš uzskata par brīnumu. Tieši to savulaik arī vēlējās panākt imperators Justiniāns, pavēlot saviem arhitektiem radīt kaut ko tādu, ko pasaule agrāk vēl nebūtu redzējusi. Tagad katedrāle pretendē uz modernās pasaules brīnuma titulu.
Būvē, grauj, būvē
Tikai pirms 200 gadiem viens no viņa priekšgājējiem - imperators Konstantīns - bija ieradies Bosfora jūras šauruma krastos un paziņojis, ka te taps jauna pilsēta. Tā radās Konstantinopole. Tas bija 326.gads. Trīsdesmit gadu vēlāk viņa pēctecis uzcēla pirmo Sv.Sofijas baznīcu - lielāko pilsētā. Pusgadsimtu vēlāk to nopostīja pūlis, ko iekšējo reliģisko ķīviņu dēļ bija sakūdījis viens no pareizticīgo arhibīskapiem. 415.gadā dievnamu atjaunoja, lai pēc simts gadiem atkal nopostītu.
Kad pie varas nāca Justiniāns, viņš pavēlēja radīt jaunu svētnīcu - jā, tādu, kāda vēl nekur citur nav redzēta! Celtniecība sākās 532.gadā, un, kad to pabeidza četrus gadus vēlāk, tā tik tiešām bija lielākā katedrāle pasaulē. Šo titulu Sv.Sofijas dievnams saglabāja nākamos tūkstoš gadus, kad to pārspēja Seviljas katedrāle. Pašlaik bijušās Konstantinopoles, tagad - Stambulas, lielākais dievnams ir ceturtā lielākā katedrāle pasaulē (apjoma, ne augstuma ziņā).
Iespaidīgākā detaļa, protams, ir milzīgais centrālais kupols. Tā diametrs ir 31 metrs, augstums sasniedz 56 metrus. Lielo struktūru šķietami gaisīgu dara četrdesmit logu arkas kupola pamatnē. Vairākas reizes kupols ir cietis zemestrīcēs, taču ik reizi atjaunots iepriekšējā graciozitātē.
Atnāk Osmaņi
Taču lielāko satricinājumu kristiešu dievnams piedzīvoja 1453.gadā, kad bizantiešu impērijas galvaspilsēta kapitulēja uzbrūkošajai Osmaņu armijai. Sultāns Muhammeds II katedrāli pasludināja par mošeju. Vēlāk ar apmetumu tika aizsegtas freskas un mozaīkas, jo islāms liedz cilvēcisku figūru atainošanu. Četros katedrāles stūros tika uzcelti minareti, metāla krustu nomainīja bronzas pusmēness, bet četros stūros zem galvenā kupola tika piestiprinātas apaļas plāksnes ar vārdiem no Korāna.
Pagājušajā gadsimtā, kad turku līderis Mustafa Kemals Ataturks nodibināja laicīgu republiku, viņš nolēma slēgt mošeju, ierīkojot tajā muzeju. Tagad turpinās savulaik aizsegto fresku un zeltīto mozaīku atjaunošana.