Stārķu cīņas iekļūst kriminālhronikā

lox lox lox

Nesen skatījos vienā vācu kanālā redzēju kā stārķi dzīvo Spānijā. Tur vienā klosterī uz jumtiem un kokiem dzīvo ap 700 stārķu, ligzda pie ligzdas, bet naida viņu vidū nebija. Atšķirībā no mūsu stārķiem tie nabadziņi bij spiesti baroties vietējos ''getliņos ''.

Sveicināti. Mani allaž interesējuši komentāri pie maniem rakstiem un studentu pētījumi. Par dabu es rakstu jau sešus septiņus gadus, gan Dienā esmu rakstījusi, gan arī Latvijas Avīzes pielikumā Mājas viesis. Man ir ļoti žēl, ka manos rakstos saskatat naida izpausmes no manas puses, vērstas pret dzīvniekiem. Jo tā es nekad neesmu jutusies. Manuprāt, ir dažādi veidi, kā cilvēkus ieinteresēt par dabu, katram žurnālistam ir savi izteiksmes līdzekļi. Taču, lai kādi arī tie būtu, manuprāt, galvenais cilvēkos ir raisīt interesi par dabu, par dzīvniekiem mums apkārt. Arī sniegt faktus, kas var likties interesanti. Tā es arī cenšos savā darbā darīt. Tiesa, var diskutēt, cik ētiski ir dzīvnieku rīcību pielīdzināt cilvēku rīcībai, lai arī jokojot (kā šajā rakstā), taču mana izpratne ir tāda, ka cilvēki nav' dabas kronis, cilvēki un dzīvnieki ir pilnīgi līdzvērtīgi. Un no saviem kaķiem un tiem zvēriem un putniem, kas dzīvojuši manās mājās, es zinu to, ka dzīvniekiem ir ļoti laba humora izjūta. Vēlējos piebilst, ka man ir patiesa interese par Jūsu komunikācijas ētikas jautājumu pētniecību. Ja vēlaties, diskusiju varam turpināt arī klātienē vai ar e-pasta ([email protected]) starpniecību. cieņā, Laur a Dzērve

Jokinas kundze, ar to tieši arī nodarbojos, ka pētu komunikācijas ētikas jautājumus. Žurnāliste biju pirms ļoti daudziem gadiem. No jūsu komentāra nemaz nešaubos, ka Dzērves kundze ir jūsu domu biedrene, jo, kā var spriest no jūsu rakstītā, pēc jūsu ieskatiem zvēru draugi ir visi, kam mājās cūkgaļas karbonāde un liellopu ragū. Bet par kriminālziņu meklēšanu vietā un nevietā - te speciāliste ir jūsu domu biedrene. Diez vai es viņu pārspēšu. J

Nu, jā. Acīmredzot, cienījamajai Studentei tiešām nav citu, ko darīt, tikai meklēt kriminālziņas dzīvniekstāstos. Žēl. Varētu novirzīt savu neizmeļamos enerģiju un vārdu krājumiņu, piemēram, sesijai. Nespriediet par žurnālistes profesionālo darbu, ja neesat žurnāliste. Viņa ir īsts zvēru draugs. Mājās mums ir govis, cūkas un nesen piedzimuši papagailīši. Ja Jūs gadījumā vēlaties to apskatīties, laipni lūdzu - mūsu mājas durvis vienmēr Jums ir atvērtas! :D

Dzērves kundze, jūsu raksti man „iekrituši acīs” jau kopš 2006. gada. Vai tiešām esat uzņēmusies šo nastu – rakstīt par dzīvniekiem, tādēļ, ka jūsos ir tik daudz naida un cinisku spriedumu, ka avīzes lapas ir vienīgā vieta, kur no tā varat atbrīvoties? Te jums zīlītes, te jenotsuņi, te vilki, te suņi, te mežacūkas un dzeguzes – visi jums liekas kriminālnoziedznieki. Vai dabā ir kaut kas, kam, saprotams, izņemot jūs pašu un medību objektus, kas ir vienīgie, no kuriem saskatāt kādu jēgu, jūs atvēlētu vietu zem saules? Ko jums šoreiz nodarījuši stārķi – kas par virsrakstu, kas par izcēlumiem! Kāds ir jūsu raksta mērķis – kluss aicinājums izkaut plēsīgos slepkavas stārķus? Uz jums neiedarbojas pat ornitologu komentāri, kas ir pilnīgā pretrunā ar jūsu sacerēto virsrakstu. Varbūt šos speciālistus intervēja kāds cits un jūs tikai sacerējāt nosaukumu? Pārsteidzoši, ka arī Diena nav spējīga izvērtēt savu autoru darbus, un aizpilda papīru ar šādiem, piedodiet, murgiem, kas neatbilst nekādām komunikācijas ētikas prasībām.