Cukura diabēts rodas tad, ja insulīna ražošana aizkuņģa dziedzerī ir traucēta (iztrūkst, par maz un par lēnu) un insulīns nedarbojas pietiekami efektīgi (rezistence). Cukura diabēts ir piektais izplatītākais nāves cēlonis, no kura katru minūti pasaulē mirst 6 cilvēki. Tas ir galvenais akluma un nieru mazspējas cēlonis. Diabēta pacientiem apakšstilba amputācija tiek veikta 15 - 40 reizes biežāk nekā vidēji populācijā.
Biežāk satopami ir divi cukura diabēta tipi - 1. tips un 2. tips. 85-90% saslimšanas gadījumos tiek noteikts otrā tipa diabēts, kuru galvenokārt konstatē pēc 40 gadu vecuma. Otrā tipa diabētu ārstē ar veselīga uztura un regulāra ēšanas režīma palīdzību, piemērotu fizisku aktivitāti un cukura līmeni asinīs pazeminošiem medikamentiem. Dažkārt nepieciešamas arī insulīna injekcijas. Latvijā no 63 395 cukura diabēta slimnieku 2. tipa diabēts ir 59 060 pacientu.
Pēdējos gados arvien vairāk 2. tipa diabēts skar jaunus cilvēkus. Pašlaik Latvijā ir 461 bērns, kas slimo ar cukura diabētu. Pirmā tipa diabēts ir sastopams 10-15% gadījumos, parasti ar to slimo bērni un jauni cilvēki. 1. diabēta tipa gadījumā dziedzera ß šūnas ir aizgājušas bojā - tās neražo insulīnu pietiekamā daudzumā, rodas insulīna deficīts, līdz ar to insulīns no slimības diagnosticēšanas brīža ievadāms injekciju veidā. Tā ir vienīgā iespēja likvidēt insulīna trūkumu, normalizēt cukura līmeni asinīs un saglabāt veselību.
Visbiežākās cukura diabēta pazīmes ir nogurums bez redzama iemesla, neizskaidrojams svara zudums, slāpes, bieža urinācija, redzes pasliktināšanās, tirpšanas sajūta, "skudriņas kājās", lēna brūču dzīšana un strutojošas infekcijas. Tā kā šīs slimības pazīmes parādās pakāpeniski un lēni, tās ilgi var palikt nepamanītas.