Studenu ģimene purvu pārvērš ziedošā dārzā
Vecāsmātes pensija
Vita Studena daudzus gadus nostrādāja Makašānu Amatu vidusskolā par dārznieci, taču pirms pieciem gadiem, kad smagi saslimusi vīramāte, darbu skolā nācās pamest, lai vairāk laika veltītu ģimenei un saimniecībai. Tajā mīt trīs paaudzes — Vita ar vīru Jāni, divi dēli, kā arī vīra vecāki. Tajā pašā rudenī avīzē izlasījusi, ka Rēzeknē tiek organizēti daiļdārznieku kursi. "Puķes un zaļumi visu laiku ir bijuši mana vājība. Atceros, ka jautāju vecaimammai, ko darīt. Vīramāte saka — ej, atdošu savu pensiju, lai vari par kursiem samaksāt. Tā ar viņas svētību viss sākās."
Vitas vīrs Jānis agrāk arī strādājis Makašānu Amatu vidusskolā, tad sācis nodarboties ar individuālo komercdarbību un tagad ceļ guļbūves. Tomēr arī viņu Vita aizrāvusi ar dārzkopību. Jānis klausījies lekcijas, braucis līdzi kursu vadītājas profesionālās daiļdārznieces Veltas Drules rīkotajās ekskursijās pa Latvijas skaistākajiem dārziem. Tad arī radusies ideja veidot savu dārzu, turklāt vietā, kur līdz šim bijusi purvaina slīkšņa. Iesaistījušies gan abi dēli, gan radu bērni, ar padomu talkā nākuši arī vecaistēvs un vecmāmiņa.
Sāk ar ūdeni
Dārzs veidojies bez liela projekta kā lupatdeķis — no maziem ielāpiņiem, no gabaliņiem. Pašā sākumā, kā jau tas pieņemts, Vita un Jānis gribējuši izveidot ūdenskrātuvi. Tajā vietā, kur virszemē nāk avota ūdeņi, izrakuši baseinu, saveduši akmeņus no tuvējās Burzavas šķembu rūpnīcas, pēc tam apkārt baseinam loku pa lokam veidojuši dārzu. Vita atklāj, ka dziļumā zem puķudobēm esot ieklāta polietilēna plēve un grants kārta, citādi jau nevarētu spēt vien ravēt, nezāles nāktu uz augšu. Puķes un skujeņus stādījusi pēc savas izjūtas. Sanācis tā, ka tie gan ar krāsām, gan ar formām brīnišķīgi papildina cits citu. Vitai patīk vienkāršas un viegli kopjamas puķes, piemēram, violetā dzelzene. It kā pļavu puķe, taču, dārzā iestādīta, ar savu krāsu sasaucas ar zeltaino biškrēsliņu. Puķes esot Vitas karaļvalsts, bet dārza būves veidojot ģimenes vīrieši. Pa šiem gadiem uzbūvēta jauna pirts un atpūtas namiņš ar dārza kamīnu, kur pasēdēt vakaros. Kamīnu mūrējis māsasvīrs. Vita stāsta, ka darbos tikuši iesaistīti visi radi. Viņa pati nākot no kuplas Latgales saimes Lendžu pusē, augusi septiņu bērnu ģimenē, kur visi no mazotnes radināti pie darba. Jāņos, kad namatēvam ir vārdadiena, visiem patīkot atbraukt un kopā papriecāties. Vienu gadu bijis pat pussimt ciemiņu.
Prieks pašiem un draugiem
Vita atzīst, ka apkārtnes labiekārtošanā jāiegulda gan neatlaidīgs darbs, gan līdzekļi. Vīrs dārzā esot apracis savu peļņu par guļbūvēm, viņa pati parasti ejot gulēt jau pēc pusnakts. Tomēr gandarījums par paveikto ir lielāks. No Vitas un Jāņa veikuma iedvesmojoties kaimiņu māju saimnieki. Arī vecākajam dēlam dārzs ir sirdslieta, viņš veidojis ziemciešu stādījumus aiz dīķa. Vēlējies Rēzeknes Augstskolā studēt ainavu dizainu, taču togad nav savākusies pilna grupa. Otrs dēls aizgājis tēva pēdās un studē par būvinženieri. "Bērniem arī prieks, ka draugi brauc, apbrīno, ka viņiem patīk pie mums atpūsties. Vienu laiku rāvāmies kā traki, bet tagad gan svētdienās cenšamies vairs nestrādāt, tā ir Dieva dota diena atpūtai. Tagad izdarām kādu darbiņu un priecājamies.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.