Tajā glabāsies informācija par dzīvnieku un tā īpašnieku, ko varēs nolasīt ar speciālu skeneri, atvieglojot noklīdušu dzīvnieku nogādi saimniekam. Reģistrs ļaus arī kontrolēt, kurš par savu mīluli samaksājis nodevu un kurš - ne. Noteikumi paredz līdz pusgadu vecus suņus čipēt no valsts budžeta. Kaķus un citus mājdzīvniekus čipēt nav obligāti, taču jau tagad to praktizē daudzi saimnieki, jo dzīvnieks tiek pie istabas dzīvnieka pases un ar to četrkājainais draugs var legāli ceļot.
Ceļs uz čipēšanas projektu sākās vēl pirms diviem gadiem, kad
Zemkopības
ministrijā (ZM) tika iesūtīti uzreiz divi priekšlikumi.
Latvijas Kinoloģijas federācija (LKF) piedāvāja to veikt
pašvaldības līmenī, finansējumu iegūstot no pašvaldības budžeta un
suņu īpašnieku maksātām nodevām. Atbildīgās institūcijas gan
iebilda, ka mājdzīvnieku identifikācija ir valsts, nevis kādas
pašvaldības mēroga problēma, tādēļ LKF ideju noraidīja. Otru
priekšlikumu iesniedza juridiskais birojs AB Grupa, kas piedāvāja
mājdzīvnieku pirmreizējo čipēšanu veikt par valsts līdzekļiem.
Tolaik gan netika panākta skaidrība, kam mājdzīvnieku čipēšanu
uzticēt.
Juristi pret kinologiem
Pirms divām nedēļām pieņemtie valdības noteikumi par mājdzīvnieku reģistrāciju vieš skaidrību - suņus, kas jaunāki par pusgadu, pirmreizēji čipēs par valsts naudu, vecākus - par īpašnieku. Kopumā no valsts budžeta tas varētu prasīt vairāk nekā divus miljonus latu. Čipēšana ļautu viegli atrast noklīdušu mājdzīvnieku, kura čipu nolasītu patversmē un sazinātos ar īpašnieku. Neskaidrība gan ir par čipus nolasošo skeneru iegādi. "Patversmes vāc ziedojumus, saņem dāvinājumus, tādēļ aptuveni 200 latu vērto skeneru iegāde neradīs problēmas," lēš AB Grupas direktore Ilze Džonsone. Lielākā daļa veterināru skenerus iegādājušies jau par saviem līdzekļiem, jo bez tā neesot iespējams strādāt. Visi dati glabāsies valsts aģentūrā Lauksaimniecības datu centrs (LDC).
Par sāncenšiem no LKF čipēšanas noteikumu izstrādē I.Džonsone izsakās miglaini: "Kinoloģija ir liels bizness, turklāt, nav redzama neviena kontrolējoša iestāde." Viņasprāt, uzticot datu bāzes uzturēšanu valsts iestādei kā LDC, suņu īpašnieki būtu pasargāti, ka kinologu klubu ķildu dēļ vienu dienu darbs pie čipēšanas būtu paralizēts. No čipēšanas labumiem I.Džonsone izceļ tādu, ka tā apgrūtinās apnikušu mājdzīvnieku izmešanu. "Sākumā domā, ka sunīti turēs visu mūžu, bet pēc tam noņem žetonu vai siksniņu ar vārdu un izmet ārā - čipu nevarēs izmest," viņa saka. Par mājdzīvnieku atstāšanu bez aprūpes pienākas sods no Ls 20 līdz pat 500 latiem, taču patlaban nav pierādāms, kas ir novārtā pamestā suņa saimnieks.
"Suns sen nav nepieciešamības priekšmets, tas ir zināms luksuss, ko nevar atļauties mazturīgais, tad kāpēc valstij no budžeta būtu jāatvēl nauda čipēšanai?" savukārt vaicā LKF prezidente Vija Klučniece, uzsverot, ka čipēšana ir katra dzīvnieka saimnieka pienākums, kas viņam arī būtu jāapmaksā. LKF uzsver, ka noteikumos birokrātijas dēļ nav saskatāms to mērķis. "Lai LDC iegūtu papildu štata vietas, labi nopelnītu kāda konkrēta čipu izgatavotāju firma un vēl krietnāk veterināri?" iebilst V.Klučniece.
Pagaidām Excel failā
Informācija par čipētiem suņiem un to īpašniekiem būs pieejama speciālā datubāzē, kuras programmatūras izstrādei valsts aģentūra Lauksaimniecības datu centrs (LDC) saņems aptuveni 13 tūkstošus latu. Turpat parādīsies arī informācija par noklīdušiem suņiem. Patlaban centrs reģistrē bīstamos suņus, informāciju glabājot Excel failā - kad būs gatavs mājdzīvnieku reģistrs, tam izmantos speciālu programmu. LDC arī rīkos starptautisku cenu aptauju mikročipu iegādei. Centrā lēš, ka viens čips varētu maksāt ap sešiem latiem, plus vēl aptuveni tik pat par veterināra darbu.
Ar mājdzīvnieku čipēšanu varēs nodarboties Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pilnvarotie veterināri - viņiem jāpiesakās PVD, lai tam būtu pieejams ārstu saraksts, kam jāmaksā par paveikto darbu, mājdzīvniekiem ievadot čipus. Speciālisti galvo, ka mājdzīvnieku čipēšana jāveic vienreiz dzīvnieka mūžā, turklāt procedūra neesot sāpīga. Mikročipu, kas ir kniepadatas galviņas lielumā, ar adatas palīdzību ievada kreisajā pusē kakla apvidū. Tiem suņiem, kas būs čipēti līdz jaungadam, tas nebūs jādara atkārtoti, mājdzīvnieks vien jāpiereģistrē.
Par izvairīšanos - sods
Datubāzē reģistrētie suņu īpašnieki vairs nevarēs izvairīties no ikgadējās nodevas. Pēc LKF aplēsēm Rīgā patlaban ir 50 līdz 60 tūkstoši suņu, taču nodeva pērn samaksāta vien par 8000 suņu, kas ir par tūkstoti mazāk nekā vēl pirms gada. Līdz ar to Rīgas domes vides departamentā, kas no suņu īpašniekiem iekasē ikgadējo sešu latu vai trīs latu nodevu par sterilizētiem un dekoratīviem sunīšiem, prognozē, ka suņu īpašnieki varētu mēģināt izvairīties no savu mīluļu čipešānas, lai nemaksātu nodevu.
Lai to novērstu, no jaunā gada par izvairīšanos mājdzīvniekus reģistrēt un apzīmēt ar mikročipu PVD varēs uzlikt līdz 75 latu sodu fiziskām un 250 latu sodu juridiskām personām. "Vienreiz gadā suņi ir jāvakcinē pret trakumsērgu, tādēļ veterinārs ar skeneri pārbaudīs, vai suns ir čipēts - ja nav, liks to darīt," otru iespēju regulēt suņu īpašnieku rīcību skaidro ZM Veterinārā departamenta pārstāve Sanita Vanaga.
Noteikumu, ka līdz pusgada vecumam mājdzīvniekus čipē par valsts naudu, tā aizstāvji skaidro ar iespējamo cenu kāpumu, ja šo pakalpojumu nepiedāvātu bez maksas. "Tagad, piemēram, ir kādi 15 latu par šo identifikācijas pakalpojumu, bet rīt, ja čipēšana būtu obligāta un par maksu, uzņēmēji varētu uzpūst cenu līdz 30 vai vairāk latiem," skaidro I.Džonsone.
***
Izmaksas
Valsts apmaksās līdz pusgadu vecu suņu čipēšanu.
Citiem suņa čipēšana maksā aptuveni Ls 15.
Ikgadējā nodeva Ls 6, sterilizētiem un dekoratīvajiem suņiem - Ls 3.
Rīgā patlaban ir aptuveni 60 tūkstoši suņu, nodevu līdz šim maksājuši vien katrs septītais suņa saimnieks.
2003.gadā Rīgā nodevās iekasēti Ls 58 753, pērn vairs tikai Ls 28 273. Ja maksātu visi suņu īpašnieki, Rīgas dome nodevās iekasētu aptuveni 210 tūkstošu latu
***
Sodi
Par dzīvnieku reģistrēšanas un dzīvnieku apzīmēšanas noteikumu pārkāpšanu, kā arī informācijas nesniegšanu par dzīvnieku dzimšanu, pārvietošanu, nobeigšanos - uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz septiņdesmit pieciem latiem, bet juridiskajām personām - līdz divsimt piecdesmit latiem.
Par tādu pašu pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā, - uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz simt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - līdz piecsimt latiem.
Avots: Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss