Pucē leļļu drēbēs
Olgas Rajeckas ēnainajā verandā klausāmies dziedātājas stāstu par
viņas dzīvniekiem. Bērnībā un jaunībā, pie mammas Lielvārdē
dzīvojot, viņai vienmēr bijuši suņi un kaķi. Tagad mamma dzīvo
Svitenē un tur ir arī kazas, vistas ar cāļiem un -citi
mājdzīvnieki. Olga saka: "Dzīvnieki ir vislabākie mājskolotāji.
Tieši viņi iemāca bērniem par kādu rūpēties, iemāca žēlot, sargāt
un saudzēt tos, par kuriem cilvēks ir atbildīgs. Dzīvnieki atver
bērnam dvēselīti labestībai."
Kad meitai Marijai bija septiņi gadi un viņas abas dzīvoja Valdemāra ielā, Olgas ģimenē ienāca Džīna un Džeina. Džeinu Olga nopirka tirgū par trim latiem. Olga atceras: "Toreiz pārdevējai bija trīs kaķenītes ar skaistām zilām acīm! Ja ne veselais saprāts, būtu paņēmusi visas trīs."
Suns ģimenē nebija plānots, taču reiz intervijā Olga jokojot ieminējās, ka mājas sargāšanai viņai vajadzīgs vācu aitu suns. Tā sacīt - pati uzprasījās. Kādā bērnu pasākumā Olgas disenīte kinologi uzdāvināja dziedātājai Džīnu - īstu vācu aitu suni ar visiem ciltsrakstiem. Tagad Olgas četrkājainajām draudzenēm ir deviņi gadi.
Kādu laiku Olga ar Džīnu gāja Marijai pretī uz skolu, un meitene dikti lepojās ar to. Kaķenīti Džeinu Marija bērnībā vadāja ar leļļu ratiem un pucēja leļļu drēbēs. Dīvainākais, ka Džeina tam visam labprāt ļāvās.
Olga ar Mariju jau devīto gadu dzīvo Bukultos, jo "vai tad Rīgas dzīvoklis piemērots suņa nadziņiem un kaķa brīvības alkām"?
Olga nekad nav vēlējusies taisīt biznesu ar augstdzimušo Džīnu, tāpēc gan sunenīte, gan kaķenīte ir sterilizētas, taču viņām abām ir draugi.
Katrai savs mūža draugs
Džeinas mūža draugs ir kaimiņa Ķepīšu Jāņa rudais runcis Viskijs,
dažreiz no rīta kaķenes tuvumā nav. Olga paraugās pagraba kamīnzālē
- Viskijs ar Džeinu tur atpūšas no kopīgām nakts gaitām! Savukārt
Džīnai ir kopīga pasaules uztvere ar jaukās kaimiņienes Edītes mazo
kverplīti Čipiņu. Olga skaņi smej: "Kaķene Džeina ir labāks mājas
sargs nekā Džīna. Vienīgais kaķis, ko Džeina nedzen laukā no savas
teritorijas, ir Viskijs. Kaķene godam pilda savus pienākumus -
katru rītu viņa nes man pelītes un krāmē tās uz verandas kāpnītēm.
Tad sešos no rīta Džeina mani modina, kutinot ar ūsām un masējot
man rokas, kājas vai vēderu - īsta dzīvniekterapija!"
Bukultos, kur pa logu var redzēt Baltezeru, iedzīvotājiem ir daudz mājdzīvnieku. Olga spriež: "Man patīk suņi, kas nerej. Ja Džīna kādreiz ierejas, es piesitu ar pirkstu pie loga, un viņa uzreiz apklust. Citi suņi var ārdīties visu nakti, bet viņi nav vainīgi. Cilvēki paņem suni, ar viņu nedarbojas, saimnieki reti ir mājās, un suns rej gan dienu, gan nakti."
Par cilvēku tuvredzīgo domāšanu liecina cits dziedātājas vērojums: "Te laucinieki bieži atved kartupeļus vai citus dārzeņus. Pēc viņu aizbraukšanas atrodam krūmos vai pagalmos izmestus kaķēnus. Ko ar tiem lai dara? Kaimiņiene saka - nebaro, pieradīs, bet kā lai pamet mazu radībiņu likteņa varā? Reiz tādu paņēmu, nosaucu par Murīti. Tagad viņš ir riktīgs Muris, un dzīvo pie maniem draugiem Dobelē. Kāpēc dzīvniekus mētāt pa pasauli vai slīcināt, ja ir vienkāršāk reizi par visām reizēm atrisināt problēmu, mājas kaķeni sterilizējot!"
Olga pavada mani līdz vārtiem un saka: "Mums apkārt labi kaimiņi, tāpēc esmu mierīga par saviem mājdzīvniekiem. Kad neesmu paspējusi atgriezties no koncerta, kaimiņi Dačuks un Edvīns gan pabaros Džīnu un Džeinu, gan vakarā ielaidīs mājā un no rīta izlaidīs laukā. Mēs visi mīlam savus dzīvniekus un gribam, lai viņiem būtu labi dzīvot šajā pasaulē."