Pasaule skan plaši, Latvija ir mazāka. Mana iela, manas mājas ir katra cilvēka tuvākā pasaule. Man vieglāk sargāt to, kas tuvāk, nevis aiz tāliem meridiāniem. Skumja sagadīšanās, bet tieši šajās dienās masu medijos risinās diskusija par notiekošo LNT kanāla princešu šovā.
Dalībnieces pēc šova veidotāju iniciatīvas kameru priekšā kastrē sivēnus! Es, protams, varu izslēgt televizoru un to ārprātu neskatīties, bet pārbiedētajiem sivēniem no daiļavu nagiem nav kur sprukt, un viņiem sāp! Paradoksāli, ka tas notiek civilizētā valstī, nevis Brazīlijas džungļos.
Jaunieši, kuri tik ļoti alkst slavas, skatās šovu un ņem par pilnu - lūk, kas jāprot darīt, lai tevi pazītu vismaz Latvijā! Pārņem šausmas - šova nemākules griež dzīvu miesu, bet producenti kasa aiz auss - ko vēl trakāku, vēl debilāku varētu izgudrot, lai piesaistītu skatītājus?
Acīmredzot pēc viņu pārliecības nav intriģējoši prast pateikties, mīlēt, cienīt, noglāstīt, glābt, aizsargāt mazos brāļus par viņu draudzību, uzticību un dievišķo sirds siltumu, dot solījumu vairot pasaulē labo! Tā ir pasaules daļa! Mēs, re, esam Latvijā, un mūsu princesēm ir citi uzdevumi. Žēl. Nevis dzīvnieku, jo labu cilvēku, kas par viņiem rūpējas, netrūkst. Žēl princešu, kuru sirdis stingst ledū.