Tēva dienai jābūt līdzvērtīgi nozīmīgai Mātes dienai

Interesants aicinājums svinēt bērnudārzos Tēva dienu!!!???? Vai to nevajadzētu atzīmēt ģimenes lokā?

Kādas muļķības. Ja sabiedrība grib akcentēt svarīgas vērtības viņa to dara, ja svarīga valsts, mēs svinam 18. novembri, ja svarīga latvietība, svinam Jāņus. Bet tikpat svarīgi ir parādīt vēlamās vērtības un tās audzināt, mums svarīgi ir atbildīgi un forši tēvi un mēs to apliecinām. Par bez tēva bērniem, izlikties, ka tēvs ir mistiska persona ar nenoteiktām funkcijām ir šo pašu sāpju reproducēšana nākamajā paaudzē. Tā vietā, lai teiktu, tāds ir tēva etalons, kuram jālīdzinās, mēs slēpsimies, jo nedod Dievs, kads iedomāsies, ka viņam nav tēva. It kā to nevar pamanīt tapat. Protams nesvarīgs jautājums vēsturiskā kontekstā, nebija tēva dienas (soc.atzītas nozīmes) 70 gadu, nu kāds gads lieks klāt neko nemainīs, tomēr tieši tāda pati attieksme ir pret visu. It kā pilsoņi, bet it kā ne, it kā izglītoti, it kā ne, it kā apmierināti, bet nelaimīgi. Vai Jums neliekas, ka tieši attieksme latviešus atšķir no igauņiem?

Kāpēc jūs tā "uzvelkaties"? Vai jums ir zems pašnovērtējums? Te jau neviens negrib noniecināt tēvus kā "šķiru". Bet dzīves reālā situācija diemžēl nav iepriecinoša. Domāju, ka tie labie tēvi atzinību savā ģimenē saņem gana lielu. Plašāka atzīmēšana, protams, varētu dot pozitīvu piemēru citiem, bet vienlaicīgi sāpinātu bērnus, par kuriem tēvi neliekas ne zinis. Un vēl - nevajadzētu piemirst arī vectēvus. Gadās, ka tieši viņi izpilda tēva pienākumus.

Domāju, ka tēvu dienas nepopularitāte atspoguļo reālo tēva lomu vairumā Latvijas ģimeņu. Ja Latvijā būtu gana daudz ģimenisku tēvu, tad šī diena būtu jau sen iegājusies tautās. Ja ģimenē tēvs vairāk ir kā maizes pelnītājs, kas atnāk mājās pārnakšņot vai arī vienkārši dzīvo paralēlu dzīvi, emocionāli neiesaistoties, tad, protams, daudziem tēva dienas atzīmēšana var likties samākslota un nevajadzīga.

Atieksmei ir jābūt vienozīmīgai, nevis alternatīvai. Mums nav vajadzīgs 4. maijs, 9.maijs, 14. marts utt., izliksimies, ka nav svarīgi, kam ir lai svin. Nevar bēgt no sevis, tas pazemo mūsu pašcieņu un tēvu piemiņu

Varbūt aizliegsim filmas, reklāmas rulīšišu, kur redzamas ģimenes, jo mums ir arī bāreņi. Un vēl nedrīgst radīt ēdienu pa TV, jo caur satelītu to var redzēt arī Āfrikā kur ir bads.

Varbūt jāvienojas, kas ir valsts nozīmes! plaši! svētki. Nevar bēgt vai izlikties ka ēnu nav, tas ir muļķīgi.

Kurš te aicināja "negodāt nevienu", "nolīdzināt tēva lomu ar nulli"? Jūs kaut ko ne tā esat sapratis, lūdzu pārlasiet citu paustos viedokļus vēlreiz. Runa ir par plašu Tēva dienas svinēšanu, kā valsts mēroga svinamu pasākumu.

Lielā mērā varu piekrist — varu iztikt bez valsts mēroga Tēva dienas svinēšanas, jo patiešām bērniem, kuri aug bez tēva (tādu ir daudz vairāk nekā bērnu, kuri aug bez mātes) nafig nevajag vēl vienu atgādinājumu par to.