Uz Aglonu - ceļā pie Dievmātes

Prieks par taadiem cilveekiem!

Вот бы как послужить Богу - правдой - но страшно.

В Резекне всегда был разгул коррупции, но автор об этом никогда не пишет, потому что боится.

Aglonas svētki pagājuši, bet lasīt šo rakstu ir patiešām prieks!

Daudzi nesaprot, jo saprot tikai Attīstību, kas kļuvusi par elku un kas sevī ietver, piemēram, viendzimuma laulības. Viņiem grēka nav, ir tikai neveiksminieki.....un par veiksminieku jākļūst "rāpjoties" pāri citiem - tas nav nekas slikts, jo visi tā dara. Morāle ir būt labam biznesmenim.....

Tad dzīvo tā, ka uzskati sevi par pašu gudrāko pasaulē. Kas tev liedz?

Jā, tāds svētceļojums ir gan upuris, gan prieks. Labs, gaišs un pamudinošs raksts. Paldies Annai Rancānei.

21.gadsimtā ar šitādām muļķībām nodarboties. Es , mana ģimene un draugi šito ākstību neatbalstam.

Patiesums vienojas ar skaistumu.

Patiesums vienojas ar skaistumu.

Paldies par šo tik pozitīvo un sirdi aizkustinošo stāstu! Vienkārši Skaisti!

Cik, skaisti, ka cilvēki spēj saglabāt jaunību un azartiskumu,kā arī kopt garīgumu! Paldies A. Rancānei, ka viņa spēj atrast un parādīt visiem tādus tīrradņus kā Pēteris! Lai dzejniecei veicas arī ar citu Latgales ļaužu stāstiem!

Nu tagad es arī gribu iet kājām uz Aglonu!

Cik labi Anna prot uzrakstīt! Ne jau tikai sausi, lietišķi savirknēt faktus, bet ievīt tekstā sajūtas, uzrunāt sirdi. Lasu kā literāru darbu, kā grāmatā atšķirtu lappusi...