Uz depresiju tendēti cilvēki redz kopainu, bet sliktāk izšķir detaļas

šedevru žurnālistikas jomā nācās lasīt, kur tulkojumā no angļu valodas apelsīnu mizas faktūra bija identificēta ar oranžu krāsu, rezultātā žurnāliste piedāvāja ārstēties, lai izzustu oranžā krāsa (bija domāts celulīts)

Par saīsinājumiem nepiekrītu-ar medicīnu un ķīmiju saisītiem ļaužiem GABA, PABA , PPI un citas lietas pat gluži labi patīk, jo dod drošības sajūtu, atšķīrībā no latviskotām versijām, kas var būt dažādas, turklāt, kāpēc tu pats tad nelatviskoju neirotransmiteri? Bet vispār, protams, žēl, ka nav norādes uz oriģinālo rakstu, jo kaut kas te īsti neklapē vai nu ar pētījumu vai tulkojumu: iespējams, ka depresīvie nepamana puķītes, putniņus, taču tad viņi nepamanītu arī, piemēram, peļķes, garāmgājēju, kas uztriecas virsū, utt. Beta pamana. Arī kopējā aina ir tāds interesants jēdziens, jo, piemēram, tai ainā rudens lapās varētu mētāties nez cik āboli, taču tāpat vienkārši priecāties apt to, cik šie āboli tur skaisti guļ, un, ka baktērijām un sēnītēm būs īstas dzīres...Turklāt, lai taču guļ, kas man no tā, ja ir piemeklējušas tādas un tādas problēmas - es drīzāk teiktu, ka svarīga ir nevis spēja izšķirt detaļas, bet attieksme pret tām.

Šo rakstītāju man bieži agrāk arī nācies sastapt apmaldījušos, tāpēc vairs viņa tulkojumus nelasu. Ja interesē tēma , atrodu orģināltekstu. Neko darīt, mūsu žurnālisti smagi sirgst ar paškritikas deficītu, bet tik traki vairs nav, kā sākumā kad "sakāpa galvā" . Nu jau vairs tik bieži nebāž astronomiju un astroloģiju vienā maisā.

vispār diezgan šausmīgi, kad par zinātni neko nesaprotošs žurnālists mēģina par to uzrakstīt. nē, protams, es novērtēju centienus, bet var jau arī uzzvanīt kādam Latvijas zinātniekiem un pajautāt kavai terminoloģiju. mistiskais "nervu impulsu raidītājs ar nosaukumu GABA" ir inhibējošais neirotransmiteris gamma amino sviestskābe. nu ok, ja arī sestdienas rīta lasītājam apraksts "nervu impulsu raidītājs" varbūt pat būtu labāks, tad vismaz GABA uz GASS varēja pārveidot.

Petijums 5 kapeiku vertiba, cilvekam ar psihologiskiem traucejumiem drosi vien bus grutak koncetreties un pamanit detalas, bet tas jau nenozime, ka tas ir depresijas celonis, tik pat labi tas var but sekas, tiesi tapt kur pieradijumi ka to izraisa tiesi kaut kadi gaba impulsi:) Un vai tas nozime ka depresivs cilveks labak redzes kopainu, neka nedepresivais, manuprat izzejot no petijuma metodikas sadu secinajumu izdarit nevar.

Depresivi cilveki nespej pienjemt lemumus. Pat maznozimigus sadzives lemumus. Tads depresivs cilveks lietus laika stav veikala un nevar izveleties vienu lietussargu no 10 pardosana esoshajiem.Stav stundu,mocas un nevar pienjemt lemumu. Jaa,ara list un vajag lietussargu,bet nevar izveleties kuru. Tik pat labi,sikumu parlieka novertesana(viens lietussargs ar pukjem,otrs melns,tresahais dzeltens utt.),liedz redzet kopainu un pienjemt lemumu. Tas ari atsaucas uz depresijas arsteshanu-jaa,esmu depresivs,bet nespeju pienjemt lemumu,ka jaarstejas,kaut kas jamaina dzive utt.

debilitātes kalngals sakačā ar antidepresantiem un tad brīnās ka neredz

gaba, gaba, jāklausās abba

Un vēl arī tas moments, ka šizofrēnijas slimniekiem parasti ir otrādi - viņi redz un saprot detaļas, bet ne kopainu. Vai tas nozīmē, ka depresija palīdz izvairīties no šizofrēnijas, un otrādi?... :)

Loti interesants petijums. Jasaka, ka te vel var runat par to, ka depresivi cilveki ir realisti. Un realisti neaizraujas tik daudz ar detalam, bet megina saskatit kopainu. Butu interesanti, kadas profesijas labak iesaistities tiem ar GABA trukumu. Vai ari jauzskata, ka pari nodarits tiem, kuri iegrimstot dzives detalas (un cik tas var but biezi vien apgrutinosi klausities tados) neredz kopainu. Viens gan ir skaidrs - Detalu un kopainas cilveki galigi nesaprotas, jo vienmer dzivo un runa viens otram garam - katrs redz savu.

tipiski postmoderna "zinātnieki" - neatšķir cēloņus no sekām. Cilvēks kurš redz kopainu (atšķirība no tā kurš neredz tālāk par hamburgeri rokā) neizbēgami tendēts uz depresiju. jo kopaina vienmēr bezcerīgi bezjēdzīga.