Labāk paugurains reljefs. Nu, bet es gan "pavelkos" uz rapsi. Rapša laukos ir Zemgales spēks! Pēc tik pierastā Latvijas zaļā un pelēkā tas man šķiet kā spa acīm. Zilās debesis un dzeltenais lauks - nu, gluži vai Rotko gaumē! Tieši tagad ir laiks doties uz Zemgali brīvdienās. Un nav pat svarīgs ceļojuma mērķis, ja pati braukšana ir tīrais prieks. Magnoliju un rododendru ziedēšana jau garām, tāpēc pievēršamies augumā zemākām kultūrām.
Iguāna un bailes
Virzienā uz Auci labajā pusē jāmeklē norāde uz Apguldi, kur gaida
absolūts krāsu virpulis, jo Briežu mājās dzīvo hameleons. Mainoties
gaismai, mainās arī viņa krāsa. Saimnieks Egons rāpuli uzliek man
uz rokas, lai varu aplūkot pamatīgāk. Nu, skaists jau skaists -
koši zaļa samta "triko" pieguļ smalkajām formām, taču
visapbrīnojamākās ir acis. Vizuāli līdzīgas tīmekļa kamerai un
ārkārtīgi kustīgas. Hameleons tās groza svarīgi kā izmeklētājs no
spriedzes filmām. Viņam patīkot sēdēt uz galvas un iebāzt asti
cilvēka ausī.
Šī māja ir kā subtropu josla. Stikla cellē mitinās vairāki eksotiski brīnumi: iguānas, gekoni, sarkanausainie bruņurupuči, ragainās vardes. "Šī ir Minka!" saimnieks ierodas istabā ar iguānu uz pleca. Uzreiz apvaicājos, vai pūķim līdzīgais radījums neklups man virsū. "Vispār jau gaļa garšo, un cilvēka pirksti pēc tās smaržo," viņš smej. Pēc laiciņa Egons parādās ar karalisko pitonu. Man ir izteikta nepatika pret rāpuļiem un čūskveidīgajiem, tomēr tāda neliela baiļu deva uzdzen asumu. "Nenožņaugs, jo jūs viņam par lielu. Šis ir maziņš pitons," Egons stāsta, ka dzīvnieki lielākoties šņāc vai kož, ja ir jāaizsargājas vai jācīnās par barību. Tomēr čūskas mēlītes šaudīšana un hipnoze man nepatīk. Tad jau simpātiskāks ir tas kāmis un spalvainais zirneklis būrī uz loga vai pat šņācējtarakāni. Reiz kāds viesis gribējis tarakānu nogaršot, jo dzirdējis, ka tie ir labs proteīnu avots un garšojot pēc svaigiem lazdu riekstiem...
Kad dodamies pie Briežu Šetlendas ponijiem, Veronai piedzimis mazs kumeliņš, saimnieks stāsta, ka bērnus lielākoties interesējot nevis iguānas, bet kūts lopiņi. Reiz, ieraudzījuši gaili, vairāki bērni skrējuši pakaļ. Un ne jau spiedzot, bet kā partizāni klusējot izskrējuši cauri krūmam. Saprotams, jo lielveikalos bērni līp pie zooveikalu stikliem, kur nopērkams viss, tikai ne vistas, gaiļi un govis…
Vēl kas svarīgs - pirms dodaties uz Briežiem, iepriekš piesakieties, jo saimnieks var būt aizņemts lauku darbos vai ar savām teju 500 šķirņu orhidejām.
Violets un reibinošs
No dzeltenajiem rapšiem un sārtajām orhidejām atslodzi var gūt
Tērvetē: pie brūniem zirgiem, brūna Tērvetes alus un brūniem koku
stumbriem dabas parkā, kur ir Pasaku bānītis, kas pērn atzīts par
veiksmīgāko jauno tūrisma produktu. Violeti toņi skatāmi
selekcionāra Pētera Upīša ceriņu dārzā, kur ceriņi vēl zied, jo
īpaši pildītie. Ar šo objektu saistās divas grūtības - dārza
atrašana un nespēja no tā iziet. Par pirmo: braucot no Rīgas puses,
jāiebrauc Dobelē un jāpārbrauc pāri dzelzceļa sliedēm, tad
krustojumā jāgriežas pa kreisi, drīz vien krustojumā ar luksoforu
arī pa kreisi un nonāksiet Zaļajā ielā. Tālāk meklējiet norādi uz
dārzu, kas atrodas kreisajā pusē. Ja nu galīgi apjūkat, vaicājiet
vietējiem Zaļenieku virzienu, jo dārzs atrodas pa ceļam. Netālu no
dārza ir zīme, kas vēstī, ka Dobele beidzas.
Milzīgais dārzs reibina. Tam, kas to izveidoja, ir jābūt nedaudz trakam! Un, kā stāsta gide, selekcionārs Pēteris Upītis bijis dīvains. Vispirms viņš ap māju sastādījis aprikožu rindu, tad ābeļu rindu un arī ceriņus. Ziniet, nu tā - skaistumam. Kad kaimiņu govs izbradājusi jaunos ceriņus, Pēteris licis nejēgu nošaut. Viņa sapnis bijis pārvērst Latviju par ceriņu zemi.
Kad ceriņi sākuši ziedēt, Pēteri pārņēmusi milzīga tukšuma sajūta. Viņš aicinājis ciemos draudzenes, kuras no skaistuma teju vai ģībušas. Dažām Pēteris licis strādāt un griezt potcelmus. Mīlē mani, Šķiršanās smeldze - tādi ir ceriņu šķirņu nosaukumi.
Ja slāpst, muzejā uz balti klāta galda ir ābolu sula, ko var iegādāties, taču, ja suliņa ir par knapu, Dobeles tirgus laukumā ir Tērvetes alus bārs, kur litra kauss alus maksā Ls 2,60. Dobelē var paēst, bet ne jauki pasēdēt, jo alus baudīšana ir iekštelpās. Jauki pasēdēt var ceriņu dārzā.
***
Orhidejas un eksotiskie dzīvnieki Briežos
Apgulde, Dobeles rajons. Pieteikties iepriekš: 
26411428
,
63729052
(Egons),
Informācija: www.zemgaletourism.lv
Pētera Upīša ceriņu dārzs
Dobelē, Graudu ielā 1, darba laiks: katru dienu plkst.9-17; ieejas maksa pieaugušajiem Ls 1; pensionāriem un studentiem Ls 0,50; skolēniem Ls 0,20. Ekskursiju dārzā un muzejā pieteikt iepriekš.
Informācija: 63722294,
www.lvai.lv.