Jāatceras, ka nedrīkst kokam darīt pāri un tecināt vairāk kā 200 litru (no koka ar diametru vismaz 30 cm) ik pēc gada, ļaujot kokam atpūsties. Tecinot sulas, saudzīgi jāizturas ne tikai pret koku, bet arī pret sevi - koks nedrīkst būt tuvu atkritumu izgāztuvei vai notekgrāvjiem, lieliem ceļiem, benzīntankiem, purviem. Cerot, ka visi šie noteikumi ir ievēroti, vēlreiz var sevi uzslavēt - cik labi darīji, ka šopavasar izmantoji katru izdevību iedzert glāzi bērzu sulas.
Cik veselīga būsi!
Bērzu sula ir ļoti vērtīgs produkts, ko dēvē par organisma
tīrītāju, enerģētikas devēju, šūnu barotāju ar organiskajām skābēm.
Ne velti senči visu vasaru dzēra bērzu sulu, bet pēc tam to turēja
klētī lielās ozolkoka mucās. Nu gluži kā labu vīnu! Bet ar to vēl
bija par maz. Bērzu sulai virsū uzsēja miežus, lai sazēlušais
zelmenis ir kā vāks. Tādā veidā sula saglabājās līdz rudenim.
Raudzētās sulas ir labs dzēriens vasarā, bet, kamēr vien ir
iespējams, tās jādzer svaigas.
Bērzu sula ir vismaigākais līdzeklis organisma attīrīšanai. Tās sastāvā ir ūdens un pavisam nedaudz ogļhidrātu un mikroelementu. Vitamīnu un minerālvielu tajās nav. Tās ir dzīvais ūdens. Bērzu sula palīdz attīrīties no kaitīgajiem sārņiem. Jau pēc pirmajām glāzēm var sajust sulas iedarbību - tai ir urīndzenoša spēja. Koku sulai ir organisma skalošanas efekts. Tā nav parasts ūdens, bet, tāpat kā dārzeņos un augļos esošais termiski neapstrādātais šķidrums, ir bioloģiski aktīvāks, jo molekulu kārtība sulā ir tāda, kas daudz ātrāk un vieglāk uzsūcas audos.
Sulu kūres vadītāja un idejas īstenotāja Dagnija Brūvere tiem, kam apnikušas svaigās bērzu sulas, piedāvā arī tajās gatavotas tējas. Sulu kūrēs bērzu sula tiek dzerta silta.
Ja nebija iespējas ievērot bērzu sulas kūri, tad atceries, ka vasarā efektīva ir gurķu sulas, arbūzu kūre. Burkānu sula jādzer līdz Ziemassvētkiem, tad tajā ir visvairāk vitamīnu. Aizvien populārāka kļūst arī ķirbju sula, kurai ir brīnumdares īpašības.
Aromatizēt un saldināt
Bieži vien bērzu vai kļavu sula tiek saldināta un aromatizēta ar
cukuru, rozīnēm, upeņu zariņiem un citronu miziņām. Ja sula liekas
bezgaršīga, tad var pievienot dzērveņu sulu. Ja gribas saldu, tad
cukura vietā labāk likt medu. Restorāna La Boheme šefpavārs Māris
Jansons īpaši neaizraujas ar bērzu sulas uzlabošanu. "Ja nu iemetu
kādu rozīni," viņš smejas un piebilst, ka mammai laukos gan ir savi
sulas glabāšanas noslēpumi. Ja svaigo sulu pavasarī ir daudz, tad
tās var izmantot arī tējas, kafijas, kompotu vārīšanai. Kad sula
mazliet ieskābusi, tā ir lieliska sagatave aukstajām (skābeņu,
biešu) sulām, jo to nevajag skābināt ar citronskābi.
Kad sulu laiks beidzies, tad labā tradīcija - daudz dzert šķidrumu - jāturpina, jo īpaši ūdeni vai zāļu tēju. Ja parastais ūdens liekas bezgaršīgs, tad to var arī aromatizēt. Ne tikai ar citrona vai apelsīna šķēli, bet, piemēram, ar svaigu piparmētru lapiņām.
***
Receptes sulas uzglabāšanai
- Lai izvairītos no pelējuma rūgšanas procesā un novērstu sulu
glumēšanu, uz katru litru sulas liek vienu krustnagliņu. Garšas
uzlabošanai pievieno 3-5 rozīnes, arī kādu upeņu zariņu. Trauku
hermētiski noslēdz, uzglabā vēsumā. Vislabāk sulu glabāt pagrabā,
bet ir dzirdēts, ka pudeles ar sulu tiek ieraktas smiltīs, un tad
pēc Jāņiem līgotāji meklē atskurbinošo un atsvaidzinošo dziru.
- Ja sulu gatavo trīslitru burkā, tad sulai pieliek upeņu zariņu, 10-20 rozīņu. Vispirms sulu ieraudzē - trīs dienas burku neaizvāko, bet patur istabas temperatūrā. Pēc tam, kad sula sāk it kā mazliet kost mēlē, burku hermētiski aizvāko un novieto pagrabā.
- Sulas vislabāk uzglabāt stikla, nevis plastmasas traukos.
- Svaigu bērzu sulu lej traukā, pievieno cukuru, rozīnes un citronu (uz 1 l sulas 15-20 g cukura, 4 g rozīņu, 1/10 citrona), aizvāko, patur istabas temperatūrā 3-5 dienas. Pēc tam novieto vēsā telpā (ja nav pagraba, ierok zemē). Lietojama pēc 15-20 dienām. Rozīņu vietā var izvēlēties arī ķimenes vai upeņu zaru.
- Dzirkstošā bērzu sula. Svaigu bērzu sulu pilda vīna vai šampanieša pudelēs. Katrā pudelē ieber 15-20 g cukura, ieliek 5-6 rozīnes, nedaudz citronskābes, pielej bērzu sulu līdz pudeles sašaurinājumam, aizkorķē, korķi pārsien ar auklu vai nostiprina ar stiepli gluži kā šampanieša pudeli (lai korķis neizsprāgtu, tam jābūt nostiprinātam), pudeles patur siltā vietā (5-10°C) un pēc tam uzglabā guļus. Pēc 15-20 dienām sula ir norūgusi, dzirkstoša, ar patīkamu garšu.
- Bērzu sulu var arī ieskābēt, pieliekot tai īstas rupjmaizes garozas. Kad sula ieskābusi, to izfiltrē (caur vairākkārtīgi salocītu marli). Cukuru skābētai sulai nepievieno, bet pieber dažas krustnagliņas.
- Aktrise Helga Dancberga uzskata: "Lai bērzu sulas glabātos, noteikti jābūt ļoti steriliem traukiem un labam pagrabam." Viņas recepte - līdz 5 litriem sulas pievieno 2 citrona šķēlītes ar visu mizu. Viņa neliek ne rozīnes, ne upeņu zariņus, ko, protams, arī var darīt. Tā sagatavota, bērzu sula glabājoties līdz pat nākamajam pavasarim. Bet, ja uz Jāņiem gribas bērzu šampanieti, tad sula jāpilda šampanieša pudelēs. Pudelei sulas pievieno vienu ēdamkaroti Kagora. Vēlams pudeli aiztaisīt ar īstu korķi, ko nostiprina ar stieplīti.