Saskaņā ar Evaņģēlijos rakstīto, šai dienā Jēzus nonāca romiešu un jūdu farizeju tiesas priekšā, kura pieņēma lēmumu par viņa nonāvēšanu, piesitot krustā.
Pieminot Kristus ceļu ar krustu plecos līdz soda izpildes vietai, daudzas draudzes šai dienā dodas simboliskos krusta gājienos, pārdomājot notikumus viņa pēdējās pirmsnāves stundās. Savukārt, balstoties uz Bībelē rakstīto, ka Jēzus krustā sists dienas trešajā stundā, daudzi Lielās Piektdienas dievkalpojumi baznīcās sākas trijos pēcpusdienā.
Baznīcās šajā dienā izskan vēsts par to, kā Dieva dēls tika sists krustā un mira par pasaules grēkiem. Šajā dienā parasti netiek svinēts Svētais vakarēdiens un arī dziesmas izskan bez pavadījuma.
Arī baznīcu altāri parasti ir tukši un nereti tiek nopūstas sveces, kas simbolizējušas dzīvo Kristu. Tās no jauna tiek aizdedzinātas Lieldienu naktī no Lieldienu uguns. Liturģiskā krāsa Lielajā piektdienā ir melna - tā simbolizē nāvi, tumsu un iznīcību.
Ticīgie nāk un, godinot Pestītāja nāves un ciešanu piemiņu, skūpsta krustā sistā kājas. Pēc tam seko Svētās komūnijas izdalīšana un procesija uz Kristus kapa altāri. Šajā dienā visa cilvēce iegrimst skumjās un sērās par Kristus nāvi uz krusta. Daudzās pilsētās notiek brīvdabas Krusta ceļa procesijas gājieni.
Lielā Piektdiena ir Kristus nāves diena un vienlaikus arī cilvēces grēku izpirkšanas diena. Baznīca šajā dienā lasa Evaņģēliju par Kristus notiesāšanu un lūdzas par visiem - ticīgiem un neticīgiem.
Romas katoļu baznīcā Lielā Piektdiena ir vienīgā diena gadā, kad priesteri necelebrē Svēto Misi, un ticīgajiem šajā dienā jāievēro stingrs gavēnis.