Kristiešu nozīmīgākie svētki jeb Lieldienas saistās
ne tikai ar Jēzus augšāmcelšanās svinēšanu, olu
krāsošanu un šūpolēm, bet arī kādu būtisku ģeogrāfisku
atklājumu – 1722. gada Lieldienu svētdienā holandiešu
jūrasbraucēja Jākoba Rogevēna apkalpe Klusā okeāna
dienvidaustrumos, reģionā, kas tolaik tika uzskatīts par
pilnīgi neapdzīvotu, pamanīja kartēs neiezīmētu salu.
Liels bija jūrnieku pārsteigums, kad, izcēlušies krastā, viņi
sastapa ne tikai iezemiešus, bet arī prāvās, no akmens
veidotās statujas jeb moai.
Kad runa ir par Lieldienām un citām pavasara svinībām Eiropā, viens no saldākajiem un izteiksmīgākajiem alkoholiskajiem dzērieniem ir olu liķieris. Šis krēmīgais, dzidri dzeltenais dzēriens vienlaikus simbolizē svētku prieku un siltumu un ir iecienīts gan kā aperitīvs, gan kā deserts, gan kā sastāvdaļa kūkās un kokteiļos.
Lieldienas, neapšaubāmi, ir viens no spilgtākajiem pavasara svētkiem Eiropā, un viena no pazīstamākajām tradīcijām ir darbošanās ar Lieldienu olām. Lai gan olu simboliskā nozīme eiropiešiem ir viena – dzīvība, atdzimšana un cerība, veidi, kā tā tiek izpausta, kā Lieldienas tiek svinētas, dažādās valstīs atšķiras.
Koncertu emocionālā amplitūda arī šopavasar ir plaša – no vēstījuma par Kristus ciešanām līdz saulainai Lieldienu svinēšanai, un daži no tiem pieejami bez ieejas maksas