Gandrīz
puse aptaujas dalībnieku atzīst, ka svara samazināšanas mēģinājumi ir
bijuši vairākas reizes gadā, bet 22% nepārtraukti ierobežo sevi,
cenšoties mazināt ķermeņa svaru.
Vēlmi
zaudēt lieko svaru pamudina pašsajūta – to atzīst 62% respondentu, 12%
atzīst, ka tie ir citu cilvēku komentāri par viņu izskatu, bet 7%
norāda, ka cita cilvēka piemērs ir kā motivācija mēģināt svaru
samazināt arī pašam. Gandrīz puse respondentu atzīst, ka liekais svars
viņiem izraisa nepatiku pret sevi, bet 19% izjūt psiholoģisku
diskomfortu. Nepatiku doties sabiedrībā izjūt gandrīz 9% aptaujāto...
Lielākais
aptaujas dalībnieku īpatsvars atzīmē, ka svara samazināšanai
izmantojuši diētas - 30,3%, bet 20,9% izmantojuši Svara vērotāju
metodi. Tikai 14,4 % svara mazināšanai tika izmantojuši fiziskās
nodarbības. Bet 10,3% svara samazināšanai izmantoja dabiskus līdzekļus
(piem. tējas, kapsulas u.c.) Aptauja atklāj, ka pieaugot vecumam
mazinās to cilvēku skaits, kas svara samazināšanas nolūkam ir
izmantojuši fiziskas nodarbības.
Aptaujājot
par liekā svara rašanās iemesliem, 28% atzīmē vielmaiņas problēmas, 29%
neveselīgus ēšanas paradumus, bet 15,2% atbildējušo domā, ka nozīme ir
sāta sajūtas trūkumam. Tikai 11,3% respondentu uzskata, ka liekā svara
rašanos veicina nepietiekama fiziskā aktivitāte.
Kaut ikdienā tas netiek īstenots, trešdaļa (34,1%) atbildējušo kā efektīvāko metodi svara samazināšanai ir atzīmējuši fiziskās nodarbības.Bet visam pamatā ir psiholoģiskie faktori, kas nosaka mūsu rīcību ikvienā gadījumā. Tie ietekmē arī cilvēka ēšanas paradumus. Iespējams, ka ir brīži, kad apēdam savu apkārtējo vidi - stresu, dusmas, emocionālos izaicinājumus. Varbūt tādā veidā cīnāmies ar mīlestības trūkumu, neaizsargātību... Te vietā ir jautājums sev - vai vienmēr ēdu tad, kad ir izsalkums vai, tomēr, ēdiens pilda citas funkcijas, piemēram, darbojas kā mierinātājs vai garastāvokļa uzlabotājs.