Vajag vīrieti. Jāglābj govis
Izrādās, vienai tikt galā ar palielo saimniecību nav tik viegli, arī bezdarbnieka pabalsts drīz beigšoties, izdzīvošana rādās padrūma. Negaidīti palīgā nākusi mātesmāsa, večiņa, kura par to vien sapņojot, kā saprecināt kādu. Viņa paziņojusi, ka blakuspagastā dzīvojot vientuļš vīrietis, kurš jau sen klusībā interesējoties par Emīliju. Gluži kā vecos laikos notikšot savešana, tad, iespējams, Emīlijas dzīvē un mājā ienākšot vīrietis, kurš varētu palīdzēt saimniekot un perspektīvā kļūt par laulāto draugu.
Nav vēl pat redzējusi
Aivaru Emīlija nekad nav satikusi, tikai zina, ka viņam ir jau nedaudz pāri sešdesmit, ka pirms vairākiem gadiem šķīries no sievas, ka bērni jau lieli. Visu saimniecību atstājis šķirtajai sievai, tagad strādājot pie saimniekiem. "Tante teica, ka viņam esot sakrāta nauda tehnikas iegādei, visu protot darīt, kluss, mierīgs. Ko man vēl vajag? Vakar pat — salūza traktors. Nu nevaru es visu laiku saukt palīgā kaimiņu, jau tā viņa sieva skatās greizi. Neesmu jau vairs tik jauna, no rītiem sāp kājas. Diviem tomēr būs vieglāk. Pati es nez vai meklētu, bet ja jau tas vīrietis tā interesējas par mani..."
Vienu vakaru tomēr nav izturējusi — paprasījusi tantei Aivara telefonu un piezvanījusi pati. Vīrietis nemaz neesot izbrīnījies, uzreiz pazinis, kas zvana. Norunājuši tikšanos augusta beigās šlāgermūzikas koncertā.
Par koncertu Aivars gan neesot bijis sajūsmā, jo esot jāvāc raža, taču Emīlija pateikusi — viņa negribot, lai dzīvē būtu tikai darbs. Viņa cer, ka biļetes uz koncertu kavalieris tomēr nopirks, ja ne, nopirkšot pati, kaut gan vairāk par visu nepatīkot skopi un alkatīgi vīrieši.
"Jocīgi, viņš man uzreiz prasa tieši — vai man nebūšot iebildumu, ka viņš ir desmit gadu vecāks? Es uz to atsmēju — savus gadus uz pleciem pats nesīsi!"
Laukos satikties grūtāk
Kā stāsta Emīlija, viņu pagastā ir daudz vientuļu sieviešu viņas vecumā, taču esot vairāki pajauni vīrieši, kuri tā arī nevarot atrast otru pusīti. Kāds puisis virs trīsdesmit esot smuks kā bilde, arī strādīgs, liela saimniecība, taču neviena vietējā meitene pie viņa negribot iet. Izrādās, pāris reižu gadā viņš "noraujoties no ķēdes" — pārdzeroties un kļūstot agresīvs. Otram esot tāda māte, kam neviena iespējamā vedekla nešķiet laba diezgan. Trešo kādreiz pametusi pirmā mīlestība, tagad laikam nevarot noticēt nevienai sievietei. Turklāt laukos jaunu sieviešu jau nemaz tik daudz neesot, pārsvarā aizejot mācīties tālāk un paliekot pilsētā. "Kur lai te satiekas un iepazīstas? Visi kā uz delnas, cits citu kopš bērnības pazīst, zina katru sīkumu."
Emīlijas vecāki savulaik tā esot saprecējušies, mamma tēvu pirmoreiz ieraudzījusi īsi pirms kāzām, kad braukuši pie baznīckunga pierakstīties laulībām. Kādreiz tā saucamie svuoti atraduši piemērotu kandidatūru un vienojušies. Kā bijis, tā dzīvi nodzīvojuši. Ja laimējies, tad labi, ja ne, vienalga, šķiršanās nebijusi cieņā — kā nekā grēks.
Viņa pati jau ir izdomājusi, Aivars varēšot gulēt meitas istabiņā. "Bet ja nu viņš gribēs pie tevis? Un ja nu tev tas nepatiks?" Emīlija uz maniem jautājumiem atbild mierīgi: "Esmu pie šīs domas pieradusi, ka viņš ir mans. Saimniecībā vīrieti vajag. Nu, ja nepatiks, tad..." Emīlija pasit knipi un atkal ir tā pati šķelmīgā smējēja: "Vaca buoba, kai kalera, vaicoj jauna kavalera... Pašai ir interesanti, kā tas viss beigsies. Gluži kā seriālā.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.