Ieraugot VEF sporta deju treniņu zālē Valtu Liepnieku, tā vien gribas puišiem, kas dirn uz vefiņa trepēm, papliķēt uz pleca un iesaukties: taisnāku muguru, puiši! Valta stāja ir nevainojama. Melnās bikses bez nevienas pūciņas. Mugurā Armani krekls, ap roku - stilīgas sudraba rokassprādzes. Līdzās viņam - graciozā, piemīlīgā Daniela. Ienāk prātā, ka pēc dažiem gadiem paaugušies viņi noteikti plūktu skatītāju simpātijas šovā Dejo ar zvaigzni. Man par lielu pārsteigumu, Daniela un Valts sarauc degunu. Papurina galvu. Profesionāls dejotājs nedrīkstot kļūt par šovu zvaigzni! "Šovs novērš uzmanību no paša galvenā," Valts saka. Pēc šova viens no dejotājiem - Dagmāras Legantes partneris Oļegs Kuzņecovs, jau izkritis no treniņu un sacensību aprites, par ko treneri nebeidz bēdāties.
Šī gada maijā Daniela Diure un Valts Liepnieks pasaules čempionātā Spānijā kļuva par vicečempioniem standartdejās junioru grupā. Sajūta, kāpjot uz pjedestāla kopā ar pasaules labākajiem jaunajiem dejotājiem, esot neaprakstāma. Garais aizraujošo lietu sarakstiņš, kas Danielai un Valtam treniņu un sacensību dēļ gadiem slīdējis gar degunu, tajā brīdī aizmirsies. "To sajūtu nevar dot nekas cits!" Daniela priecīgi saka.
Bez simpātijām nevar
Ja skatītājiem būtu lemts lūkoties sporta deju mēģinājumu zālē,
priekšstats par deju kā skaistu, ēterisku aizraušanos mainītos.
Valta un Danielas treneris Raimonds Piševs dejotāju galvas, gurnus
un kājas groza kā leļļu meistars! Kādu dejotāju viņš apstādina ik
pēc pāris soļiem un, piesteidzies klāt, viņas galvu atliec atpakaļ
tik spēji, ka skatoties jāiekož lūpā. Vai dejotājiem tiešām nesāp?
Un acīs nekāpj asaras? Daniela un Valts pasmaida. Visgrūtākais esot
pats sākums, kad neko neproti. Turklāt esi tik mazs, ka trūkst
pacietības, izturības. Treneri negribas klausīt... Daniela un Valts
uz deju treniņiem pirmoreiz aizvesti sešu gadu vecumā. "Vecāki
nespieda. Pašam gribējās, " atzīstas Valts. Sākumā viņš atgādinājis
kāmīti: mazs, uzrautiem pleciem, īsu kaklu. Treneri klusībā
šausminājušies: kas no tā puikas iznāks?! "Vai dejotājs izdosies,
var redzēt jau sākumā," atklāj R.Piševs. Neskatoties uz fizisko
dotumu trūkumu, bija redzams, ka Valtā "kaut kas ir" un to
iespējams pilnveidot. Tagad no "kāmīša" izveidojies lielisks
dejotājs. Līdzīgs stāsts ir arī Danielai, kura pirmajā mēģinājumā
aiz bailēm ierāvusies stūrītī un atteikusies uzklausīt trenera
pamudinājumus. Taču pamazām dejošana meiteni aizrāvusi. Danielas un
Valta trenere Ņina Salgale stāsta, ka ļoti svarīgi ir, lai deju
pāris labi saprastos. "Ja nav kaut minimālu simpātiju, ļoti grūti
dejot." Danielai un Valtam ir sava taktika, kā pārvarēt stresu un
ķīviņus. "Mēs tad nesarunājamies," Daniela saka. Valts sirsnīgi
pasmejas - kamēr Daniela viņu līdz galam nenokaitināšot, viņš
meiteni uzskatīs par labāko partneri! "Arī mūsu mammas ir kā
labākās draudzenes. Ejam ciemos vieni pie otriem," Valts stāsta.
Sporta dejas vecākiem ir kā otrs darbs, stāsta treneri. Kamēr mazi,
bērni jāizvadā uz treniņiem, sacensībām. "Brīvu dienu nav: piecas
dienas nedēļā treniņi, brīvdienās sacensības," stāsta R.Piševs. Kad
dejotāji paaugas un patstāvīgi var doties it visur, pieaug izmaksas
- nākas bieži braukāt uz starptautiskiem konkursiem. Viens deju
gads pārim Danielai un Valtam izmaksā aptuveni desmit tūkstošus
latu. Tā nu iznāk, ka deju pāra ģimenēm ir ne tikai kopīgi
pārdzīvojumi un līdzi dzīvošana, bet arī kopīgi ārzemju braucieni
un izmaksas.
Arī koncertam atliek laika
"Nav jau tā, ka visa dzīve ir tikai deja," prātīgi saka Valts.
Līdzi uz treniņu viņš paņēmis profesionālu fotokameru. Aizraušanās?
"Ne tikai. Arī galvenais peļņas avots," piecpadsmit gadu vecais
puisis saka. Izrādās, Valts fotografē dažādus izklaides pasākumus,
sporta deju sacensības, portretiņus arī. Puisim ir lieli plāni!
Liels sapnis - kļūt par profesionālu dejotāju un treneri, gan arī
otrs sapnītis par biznesu. Valts ir pārliecināts, ka izdosies
realizēt gan vienu, gan otru. Sporta dejas viņam devušas pamatīgu
izturību! "Malku arī varu skaldīt, " puisis pasmaida. Daniela
atzīstas, ka patlaban nevar izšķirties: pēc vidusskolas turpināt
nodarboties ar sporta dejām profesionāli vai mērķēt uz
žurnālistiku. "Man patīk raidījums Nekā personīga. Kaut ko tādu es
dzīvē gribētu darīt," viņa saka. Šo vasaru Daniela aizvadīs ne
tikai deju nometnē un treniņos, bet arī rūpēsies par pusotra gada
veco brālīti. Arī Avrilas Laviņjas koncertam viņai atlika
laika!
Šis gads Danielai un Valtam noteikti paliks atmiņā ar vienu no lielākajām uzvarām: pasaules vicečempionu titulu standartdejās. Maijā dodoties uz sacensībām Spānijā, viņu mērķis bija iekļūt fināla sešniekā. "Pirms sacensībām nosapņoju, ka esam 5.vietā," Daniela atklāj. Tādēļ liels bijis viņas pārsteigums, kad, saucot no 6.vietas uz augšu konkursa finālistus, izdzirdējusi cita pāra vārdu. Var tikai iedomāties, cik strauji pukstēja gan Danielas, gan Valta sirds, tuvojoties uzvarētāju vārdiem. Sudraba medaļa pasaules čempionātā, tas ir ko vērts! Rīgas lidostā jauniešus gluži kā hokeja vai basketbola zvaigznes sagaidīja ar ziediem un ovācijām. Skolotāji, kuri līdz tam brīdim uz kavētajām stundām (sacensību labad!) lūkojušies mazliet nīgri, tagad atplaukuši. Tagad zināšu, ka tas ir tā vērts, Valts no kādas skolotājas saņēmis pat šādu komplimentu. Sporta dejas viņiem abiem ir ne tikai sirdslieta, bet arī iespēja brīvi justies ballītēs. Mazliet kautrējoties, abi tomēr atzīst, ka ir bijis tā - sāc dejot un visiem klātesošajiem paliek vaļā mute. Vai dejotājiem nav rūgtums par to, ka nevar tā kā daudzi vienaudži pavadīt laiku pie datorspēlēm un ballītēs, gan arī kopā ar draugiem? "Tik traki jau nav," saka Daniela, bet Valts saka, ka visu var paspēt, ja vien grib. Turklāt labākie draugi abiem ir lielākoties no deju aprindām - viņi cits citu saprot un atbalsta.