Plūkt aizliegts
Kad stārķi ir prom, Latvijas vīnogas iekrāso rudens. Sabilē tās var aplūkot kā uz paplātes, precīzāk — vairākām paplātēm, ja tā drīkst dēvēt dolomītā iecirstās terases 1,5 hektāru platībā, no kurām stīdz melnzemē stādītie vīnogulāji. Tik diženi kā dziesmā par vīna koku ar astoņpadsmit zariem tie nav, bet iespaidīga ir šī dārza pēctecība. Pirmos stādījumus Abavas senlejas saulainajā pusē veikuši vācu ordeņbrāļi jau XIV—XVI gadsimtā. Hercoga Jēkaba laikā dārzs iekopts līdz tādiem apmēriem, ka bijis iespējams pat eksportam ražot mucām skābena ziemeļu vīna. Vairākus gadsimtus slēpies aizmirstībā, Vīnakalns atdzīvojies pirmajos ulmaņlaikos. Informāciju par Kārļa Ulmaņa iniciatīvas augļiem nes ziņa, ka 1939.gada rudenī Jelgavā notikušajā vīnogu izstādē bijis Sabiles stends.
Pēc Otrā pasaules kara objektu apsaimnieko Pūres dārzkopības stacija. Ambiciozi plāni par smalka restorāna izbūvi tā virsotnē piedzīvo izgāšanos. Klusuma periodam seko pēdējā renesanse. No 1989.gada atjaunotajā dārzā aug ap 650 vīnogulāju. Lielākās platības no 15 dažādām šķirnēm aizņem latvieša Paula Sukatnieka selekcionētā Zilga. "Veldze, Jodupe, Jadviga, Lauma, Skujiņa 675," lasu uzrakstus pie citām. Vāktas starp otro un trešo salnu, kad ir vissulīgākās, šīs ogas var tikt izmantotas mūsdienu vīna ražošanā. Sabiles vīnu — nejaukt ar Latvijas balzama pildīto suvenīrvīnu, kas uz pilsētas svētkiem parādījies vietējos veikalos un restorānos! — iespējams sarunāt nogaršošanai ekskursijas laikā. Vīndarei, kura arodu pārņēmusi no vīra, Latvijas dzērienu tirgus sturmēšanu traucē nenokārtotās birokrātiskās formalitātes un šogad arī ogu trūkums. Sabiles vīnogas ļauts baudīt tikai ar acīm, taču visai nelielo ražu paplucinājuši ekskursanti.
Tīrāboli
Jāņa Pakalna dārzā Durbes Sproģos aizliegumu nav. Šis ir ābolu gads, augļi virtenēm karājas zaros, būkšķ pret zemi un pūst zālē. Jau 20 gadu te netiek lietota ķīmija. Pakalnam pārņemot dārzu, tajā varēja uziet četras 80.gadu Latvijas standartšķirnes: Antonovku, Mālābeli, Rudens svītroto un Trebū sēklaudzi. Brīvās vietas Pakalns piepildīja ar plūmēm un bumbierēm, uz viena ābeles stumbra uzpotēja desmitiem citu šķirņu. Pēdējo gadu pienesumi ir pagrabs ar dzesēšanas iekārtām, kas, uzturot vienmērīgu temperatūru, ļauj ražu saglabāt līdz pat Jāņiem, un pašvākšanas dārza ideja. Ļaudis ir gaidīti Sproģos ar groziem un maisiem, kuros salasītie labumi tikšot pārdoti par pusi no tirgus cenas. Augļi ar Tīrābolu zīmi meklējami arī Rīgas ekoveikalos un Liepājas Pētertirgū. "200 metru no Rīgas—Liepājas šosejas, 2 kilometri no Durbes, 20 kilometru no Liepājas, 200 kilometru no Rīgas," ir ceļošanas aritmētika. Izdevīgums jākalkulē pašiem. Bonusā Pakalns piemetīs padomus zaļajā saimniekošanā — teiksim, ābeļu stumbri jākaļķo ar govs mēslu, mālu, krīta un stiklūdens maisījumu.
Pāri lielceļam pie Durbes pilsdrupām aplūkojot goda zīmi kuršiem un žemaišiem, kas 1260.gada leģendārajā kaujā sagrāva vācu bruņinieku ordeni, dārznieks stāsta par slīkšņā pie Durbes upītes uzieto kara cirvi. Miera laikā aukstajiem ieročiem ir pavisam cits pielietojums.
***
Informācija
- Sabiles Vīnakalns
Ekskursiju pieteikšana: tālr. 3252344, 26585939. Sabiles novada domes informācijas centrs
Maksa par apmeklējumu: pieaugušajiem Ls 0,30, bērniem un pensionāriem Ls 0,15. Vīna degustācija par atsevišķu samaksu
Brīvdiena – pirmdiena, otrdiena
- Jāņa Pakalna dārzs
Pa Rīgas–Liepājas šoseju jāpabrauc garām Durbei, apmēram pēc 2 kilometriem labajā pusē jāmeklē brūna plāksnīte Sproģi un iebraucamais ceļš
Ekskursiju pieteikšana: tālr. 26170014
Maksa par ekskursiju un dārznieka stāstījumu – pēc vienošanās
13.septembrī no plkst.12 – atvērto durvju diena jeb Ābolu diena