Tāpat ne vārdiņa nestāsta par to garo oktobra nakti no pagājušās sestdienas uz svētdienu, ko viņš viens pats kopā ar kucēnu Barsiku pavadīja mežā, līdz nāvei pārbiedējot savus tuviniekus. Vecmāmiņa Uļjana uzskata, ka tas ir Dieva brīnums, ka četrus gadus vecais zēns pēc aukstās un lietainās nakts atradies sveiks un vesels vairāk nekā desmit kilometru no mājām, turklāt sausās drēbītēs. Taču viņa baidās, vai mazā drosminieka ceļojumi neatkārtosies.
Meklē visu nakti
Nelielā māja Kalupes pagasta Peršakos ir pašā meža malā. Kā stāsta vecmāmiņa, no kādreiz darbīgā ciema palikušas tikai divas apdzīvotas mājas un nesen izlaupīts vecticībnieku dievnams. Serjožas tētis un māmiņa līdz vēlam vakaram strādā Daugavpilī, pa dienu mazdēlu pieskata vecāmāte, kura pārvietojas ar kruķiem. Ap māju vienmēr esot rosība, jo mežizstrādātāji tur atstājot savu smago tehniku. Puika pie meža esot pieradis, bieži kopā ar vecākiem dodoties sēņot, pazīstot ēdamās sēnes un pats nereti no mežmalas pārnākot ar pilnu groziņu. Nekad uz ilgu laiku no mājām viņš pazudis nebija, tāpēc vecāmāte sestdienas pēcpusdienā izlaida zēnu pagalmā pastaigāties. "Viņš todien paņēma savu dzelteno rotaļu automašīnu pie saitītes, sunītis līdzi, un izgāja pagalmā. Mamma pēc darba atpūtās, es virtuvē adīju zeķi, tētis skatījās televizoru. Pēc kāda neliela laiciņa man kaut kā kļūst nemierīgi, izeju ārā, nav! Dēls un vedekla uzreiz izskrēja ārā un sāka meklēt."
Vecāki vispirms skrējuši uz ezeru, bet tur pēdu neesot bijis, tad kāpuši mašīnā un braukuši meklēt pa ceļu. Rotaļu automašīnas un sunīša pēdas uz smilšainā meža ceļa bijušas labi pamanāmas, taču tad iegriezušās mežā. Ar lukturīšiem pārmeklējuši mežu līdz pat pusnaktij, talkā nākuši arī radinieki un draugi. Tad tētis zvanījis uz policijas iecirkni. Nekavējoties zēna meklēšanā iesaistījušies ap pussimts cilvēku, karavīri, zemessargi, policijas iecirkņa darbinieki, policijas patruļdienesta darbinieki un trīs kinologi ar suņiem, taču bez rezultātiem. Kā stāsta vecāmāte, suņi uz zēna pēdām neesot reaģējuši. Nakts bijusi auksta un lietaina, vecaimātei tā likusies bezgala gara. "Abas ar otru vecmāmiņu pie svētbildes nomodā lūdzāmies gan Dievmāti, gan svēto Nikolu, lai sargā mūsu puisīti. Laikam tomēr Dievs ir pasaulē," caur asarām smaida Uļjana.
Devies pie tēta un mammas
Tikai nākamās dienas rītā ap plkst.11 mežā aptuveni 11 kilometru attālumā no mājām, Zeļenovkā, pazudušo puiku atradis kāds radinieks, kas no kaimiņpagasta bija devies cauri mežam, lai palīdzētu zēna meklējumos. "Vedeklas Nadjas tēvocis Koļa gāja no Biķerniekiem, lai palīdzētu meklēt, redz, uz ceļa smaidīgs iet puika ar suni. Drēbītes sausas, tikai kājiņas slapjas kā no mārka. Lietus visu nakti lija. Prasa, kur tu ej? Pie mammas un tēta. Gribēja ņemt uz sava velosipēda, neparko nekāpa. Nācās zvanīt tētim, lai brauc ar mašīnu pakaļ. Ne novārdzis, ne kā - bulku un jogurtu tūlīt notiesāja un žāvājās, laikam jau nebija gulējis." Ar ātro medicīnisko palīdzību Sergejs kopā ar māmiņu nogādāts Daugavpils slimnīcā, taču jau nākamajā dienā atgriezies mājās. Kā Dienai stāsta slimnīcas bērnu nodaļas vadītājs Aleksandrs Papsujevičs, nekādi veselības traucējumi bērnam neesot konstatēti, pat temperatūru un iesnas nebija saķēris. "Bērns normāli apģērbts, apkopts, adekvāts, tikai valodiņas aizture. Nemaz nebija nobijies. Laikam viņš vienkārši bija aizrāvies ar kādu spēli," saka A.Papsujevičs.
Ne no kā nebaidās
"Cik nav runāts un teikts. Vakar jau atkal gribēja aizšmaukt pa kluso uz mežu. Viņš nekā nebaidās, ne no cilvēkiem, ne no zvēriem, meža malā uzaudzis," smejas vecāmāte, taču jūtas izmisusi - ar kruķiem pēc tāda ziķera neizskraidīsi. Mežs esot bīstams, sniedzoties līdz pat Daugavpilij, tur esot arī purvi ar akačiem. Vienīgā laime, ka bērns tajos neesot iemaldījies. Ģimenē agrāk jau briesmīga nelaime esot notikusi - dīķī noslīkusi Uļjanas trīsgadīgā meitiņa.
Sociālā darbiniece Anna Jegorova, kura Serjožu pazīst kopš dzimšanas, stāsta, ka bērns esot normāli attīstīts, tikai vēlu sācis runāt, arī tagad ir neliela valodas aizture, tāpēc viņam derētu nodarbības logopēdiskajā pirmsskolas mācību iestādē Daugavpilī. Par ģimeni sociālā darbiniece saka: "Ģimenīte ir kārtīga, abi vecāki, Sergejs un Nadja vēl jauni, uzauguši mūsu acu priekšā." Viņa domā, ka zinātkārais mazulis varbūt devies pie lielajiem traktoriem, kas tolaik strādāja mežā, taču arī viņa nespēj izskaidrot, kas ar bērnu notika naktī. Iespējams, atbildi varēs sniegt psihologs, kas ar bērnu strādās nākamnedēļ. "Mēs visi pagastā bijām ļoti izbijušies un priecājamies, ka viss tā beidzās. Tā ir Serjožas otrā dzimšanas diena, laikam jau eņģelis viņu sargāja, bet kā viņam iestāstīt, ka nedrīkst viens iet mežā?" piebilst Anna.
***
Viedoklis
Sandis Dūšelis. Psihoterapeits:
"Tas ir visai neparasts gadījums, Latvijā vēl tāds nav dzirdēts. Parasti jau bērnu uzvedībai ir kāds mērķis, viņi vai nu cenšas aiziet no kaut kā, kas viņiem nepatīk, vai arī dodas pie kaut kā, kas viņiem patīk. Varbūt viņam ir uzmanības trūkums un patīk tas, kā ar viņu ņemas pēc tam, kad viņš ir atgriezies mājās. Te būtu nepieciešama psihologa palīdzība, kas ar rotaļu terapijas vai smilšu terapijas palīdzību mēģinātu noskaidrot, kāpēc viņš tā ir darījis un kas ir noticis ar bērnu mežā. Bet, drīzāk jau nekas slikts nav noticis, ne velti ir apzīmējums "Mamma daba", tā ir harmoniska vide, kas nedara bērnam pāri.