Piedomājot pie šī fenomena, tā arī neesmu sapratis, kam šie pastāstiņi no personīgās dzīves ir vajadzīgi. Jums? Diez vai. Man? Droši vien daudz daudzāk. Atgriežoties pie iepriekšteiktā, kārtējais mirklīgais uzliesmojums, kuru gribas neaizmirst un kādreiz darīt arī citiem zināmu. Tāda īsta iemesla nav, bet, skumstot par to, cik šādu mirkļu tā arī ir noklīduši atmiņas purvainajos plašumos, nedaudz par pašapmānu, izredzētības sajūtu un vīnu, protams.
Pirms nepilna mēneša piedalījos pasākumā, kurā, ko liekuļot, lietoju alkoholu. Daudz par daudz. Šādos gadījumos, kā zināms, ikkatrā vīrišķī pamostas gēnos dusošais pāvs, un es jau nu neesmu nekāds izņēmums. Jautrībai ievelkoties nākamajā datumā, it kā nejauši sākās saruna par vīnu. Nu, tāds iereibušu cilvēku bla bla bla. Jau iepriekš izgaršojot vīna guru statusu, izvērsu asti un labprāt iesaistījos. Sarunas biedrs, kā izrādījās, ir dzērējs. Bauda, dzer, lieto vīnu, dzer kvalitatīvus vīnus un, kas pats apburošākais, saprot, ko lieto, kāpēc un par ko tērē naudu. Tikai pēc pāris dienām sapratu, kas mani tik ļoti tracināja un kāpēc saruna nevedās. Tā vietā, lai priecātos par to, ka vīnotāju saimē ir atrodami ar zināšanām labi apkalti īpatņi, es sāku meklēt kļūdas šī paziņas spriedumos, salīdzināt gaumes, atradis kādu spraugu viņa zināšanās, zibenīgi centos tajā iespraust savu viedokli, jo, izrādās, man ir grūti pieņemt faktu, ka kāds ir gudrāks un zinošāks par mani. Rezultātā mana krāšņā vīna zinātāja aste tika krietni vien paplūkāta.
Ko nu? Nu, neko. Jāaplaiza pašcieņā cirstās rētas, kuras, kā izrādās, ir vissāpīgākās, un jāizdara secinājumi. Viss.
Un šobrīd sarosās gaļinieki. Tie, kuriem gaļa ir ne tikai olbaltumvielu un dzelzs avots, tie, kas, neskatoties uz slaiduma maniaku krusta gājieniem visādos glancētos sieviešu un, ko tur slēpt, arī vīriešu žurnālos, saprot, kādu, jā, piekrītu, primitīvu, baudu var sniegt labi pagatavots liellopa gaļas gabals. Saausās tie, kuri grib izmantot arī ilkņus, ne tikai dzerokļus. Sarosās tie, kuriem gaļa ir veids, kā kairināt tos nervu galus un receptorus, kas likteņa ironijas rezultātā izvietojušies uz mēles un filologu un fiziologu sazvērestības rezultātā ir nosaukti par garšas kārpiņām.
FINCA FLICHMAN GESTOS 2006. Lielisks Shiraz no Čīles. Lietojot vārdu "lielisks", tieši šo vārdu arī gribēju lietot. Tumša, dzidra un grūti caurredzama sarkanā krāsa, kura brīnišķi smaržo pēc visa tā, pēc kā jāsmaržo labam Shiraz no Dienvidamerikas - ķirši, mellenes un pipari. Ir arī kāds aromāts no tumšajiem, balzamiskajiem, kuru neprotu identificēt. Mutē liets vīns bez liekas pompozitātes demonstrē krietna, godīga komercvīna raksturu. Tanīni nedaudz abrazīvi, bet tas pāries. Pipari un lakrica arī pēcgaršā. Pēc pusstundas sarunu glāzē sakrājas dūmu, vaniļas un melno plūmju smaržas. Cenas un kvalitātes attiecība ir tuva ideālam.
ANAKENA ONA Syrah 2005 Rapel Valey. Diemžēl arī šim vīnam ir lemts liktenis tikt izdzertam pārāk jaunam. Tumšo, ķiršu sulai līdzīgo sarkano krāsu vainago koši violeta maliņa. Protams, garša tāpēc nekļūst sliktāka, vienīgi tanīnus gribējās samtainākus un garšā ne tik daudz "zaļuma". Pāries, tas tikai no jaunības degsmes. Visi tie paši izsauksmes vārdi, kurus veltīju iepriekšējam vīnam, tāpat var rotāt arī Čīles radinieka aprakstu. Tā pati rūgtā šokolāde un pipari smaržā, garšvielas un ķirši uz mēles. Ļoti labi sabalansēts vīns, kad visas sastāvdaļas iekļaujas kopējā ansamblī, lai sniegtu maksimālu baudu. Nebūt nav pierasti zaptainais Čīles Shiraz. Slaids un elegants.
Gan viens, gan otrs šīsdienas viesis būs labs pavadonis maltītei, kurā pavārs sava talanta demonstrēšanai būs izmantojis krietnu vēršgaļas gabalu. Pipari, asas garšvielas, indiešu vai texmex ēdieni, tie būs īstie. Eksperimentētāji var pamēģināt šos vīnus pie šokolādes kūkas. Runā, ka esot vērts riskēt.
***
GESTOS 2006 sarkanvīns no Argentīnas, aptuveni Ls 6, veikalā Vintage
ONA 2005 sarkanvīns no Čīles, dāvana, meklējams Tabakas nams veikalos