Kalifornijas universitātes (Ērvinā) profesors Francisko Ajola pētīja desmit sieviešu un desmit vīriešu grupas. Respondentiem bija jāvērtē pilsētas un lauku ainavu skaistums gleznās un fotogrāfijās. Zinātnieki fiksēja respondentu smadzeņu raidītos impulsus. Pētījums atklāja, ka kopainas uztveršanai un novērtēšanai sievietes lieto abas smadzeņu puslodes, bet vīrieši tikai labo. Vīrieši vairāk tiecas fokusēties uz lielām bildēm - visaptverošām kopainām, kamēr sievietes pievērš uzmanību arīdzan detaļām (piemēram, no augšas, lejas, sāniem). Šādas uztveres iesākumi meklējami jau pirmatnējā sabiedrībā, kur tradicionāli medīšana bija vīriešu nodarbošanās. Tā prasīja saskaņotu, koncentrētu darbību, lai sadzītu pēdas medījumam.
Savukārt telpiskā uztvere vairāk piemērota tiem darbiem, ko darīja sievietes, - augļu, sakņu un ogu vākšanai. Sievietes vairāk nekā vīrieši uztvēra tās lietas, kuras sākumā šķiet nenozīmīgas, neiederīgas un sīkumainas, skaidro zinātnieki. Piemēram, vīrieši klaiņojot orientējās, pievēršot uzmanību attālumiem un krasiem pagriezieniem (jo sekoja medījumam), kamēr sievietes tajā pašā laikā vietu un telpu atcerējās pēc robežzīmēm un virzieniem - pa labi, pa kreisi.