Es jau gan esmu piesardzīga un ar sajūsmu neklūpu pieneņu lapās, taču vakar, kad devos rīta skrējienā, tomēr nenoturējos un zaķkāpostu sauju savācu. Gan mazliet ar šausmām, ka, iespējams, tieši pa to taku būs skrējis kāds suns. Tik prāta man bija, ka uzreiz neliku mutē, bet iestūķēju kabatā. Taču ir lietas, kuru garšu gan uzreiz var atsaukt atmiņā. Piemēram, liepu pumpuru saldumu, ķiršu sveķu staipīgumu, priežu skuju skābumu.
Sauklis par to, ka jābūt tuvāk pie dabas, nu jau daudziem kļūst par ikdienu, un tāpēc ir prieks, ka Ekovirtuves kursi sapulcināja tik daudz interesentu. Kāds jau pasmejas un saka: "Ko tur mācīties!? Jāpiešauj svaigi sagriezti zaļumi ikrīta kefīram vai jogurtam un -- būšu zaļi ēdis." Bet, lai sajustu to īsto garšu, nemaz nevajag tik traki pārspīlēt.
Ko piedāvā pavasaris? Dabas garšas pavasarī ir rūgtā, skābā un savelkošā.
Rabarberi, skābenes, pienenes, nātres, loki, gaiļpieši, kļavu un liepu lapas, salāti, dilles, redīsi, bērzu sula, sparģeļi, zaķkāposti, gārsas, virza. Šis tas nekādas problēmas nesagādā. Virzu ēst? Nejauceni nezāli gārsu? Jebkuru zaļbarību var apetītelīgi izmantot un kombinēt ar citiem, varbūt ne tik pretenciozi pieteiktiem pārtikas produktiem. Bez šaubām, ēdot zaļumus, neviens nedomā, ka zaļumos ir daudz fitoncīdu, ēterisko eļļu, fermentu, fitohormonu, minerālvielu, vitamīnu. Ja garšo, tad iekaisa zaļumus, ja negaršo - neviens jau ar varu nespiež. Bet ar viltu gan. Te man ir stāsts par draudzeni Intu. Viņa smejas, ka savējiem veselīgos zaļumus iemāna, viņiem nemaz nemanot. Pavasara salātu lapas saplucina. Lielos gabalos sagriež gurķus un tomātus. Tad pievieno dažādus ļoti smalki sagrieztus zaļumus, kuros iejauc mazliet pieneņu, nātru un upeņu lapu. Visu iecilā rūgušpienā. Visi ēd, ka ausis vien kust!
Pamats salātiem ir dārzeņi - gurķi, tomāti, redīsi, lapu salāti. Tos papildina ar 1/3 vai līdz pat pusei porcijas ar zaļumiem. Salātus var sajaukt ar rūgušpienu, kefīru, citrona sulu, mazkaloriju (15%) krējumu.
Visiem ēdieniem var pievienot piparmētru lapiņas. Piparmētras jāēd tagad, kad ir mazās svaigās lapiņas, nevis jākaltē ziemai. Tās pievieno salātiem, saldajām zupām. No citronmētras (melisas) var tēju gatavot uzreiz, nav nemaz jāgaida rudens, kad tā sažūst. Noplūc, uzlej ūdeni, un sanāks koši zaļš, aromātisks dzēriens.
Ja negribas ēst salātus, var gatavot zaļumu sviestu: sviestam pievieno sagrieztas dilles vai pētersīļus. Zaļumus var pievienot biezpienam. Lieliski garšo biezās krēmzupas: pētersīļus, seleriju zaļumus un kartupeļus savāra un ar mikseri saputo. Pēc tam zupā var iemest garnelītes un pārkaisīt ar svaigiem zaļumiem. Ja liek klāt dilles, tām jābūt daudz, nevis pāris kātiņiem. Skābenes jāēd līdz Jāņiem, pēc tam skābenēm kļūst kokaini kāti un uzturā tās vairs nevajadzētu lietot.