.. Kopjot dārzu zaļi, minerālmēslu nesagandētā vidē, ātrāk sagaidīsiet putna ligzdu savā krūmājā vai pirmo pavasara biti zāliena krokusos. Šoruden dārzā darāmi vēl daudzi darbi, piemēram, ir pēdējais laiks pārstādīt latvju sētas neatņemamu sastāvdaļu - pujenes. Lai arī dzīvžogu cirpšanu un citu kokaugu apgriešanu labāk atlikt uz pavasari, mājas zaļās rotas pamatelementi - zāliens un augsne - jāsagatavo nākamajai vasarai.
Lapas var negrābt
Ikviens padomjlaika skolēns ar dalītām jūtām atceras rudens lapu grābšanas talkas, un personiskajā dārzā kokiem vairs nevajadzīgās rotas novākšana no nelielas pavingrošanas var pārvērsties sāpīgā tulznu dziedēšanas procedūrā. Piemājas mauriņš rudenī pārsegts ar nokritušo lapu slāni, un pedantiskākam saimniekam rodas nepārvarama vēlme tās nogrābt. Koku lapas pēc nogrābšanas parasti kompostē, lai vēlāk ar tām ielabotu augsni puķu un kokaugu dobēs.
Taču ne vienmēr tas vajadzīgs - šogad varat pamēģināt lapas atstāt kā barības vielu zālienam. Tas darāms pavisam vienkārši - pēdējā rudens pļaušanā pļaujmašīna samals arī lapas, un smalkie krikumi sakritīs starp zālaugu stiebriem, kur strauji sadalīsies. Rudens lapas saprātīgā daudzumā zālienam nekaitē - britu parkos jau vairākus gadus izmanto šo paņēmienu, rādot paraugu, ka šāds dabiskais mēslojums liek mauriņam sazelt īsti kuplam.
Ja zālienu pļauj reti, samaltās lapas un zāles būs ļoti daudz, un tad gan labāk tur, kur pēc pļaušanas sakrājies biezs slānis, nogrābt un kompostēt to, citādi zālienā var veidoties izsutumi un pavasarī tas būs jāatjauno. No kompostēšanas nav jābaidās - šis process obligāti nenozīmē neglītu čupu dārza malā, un par to stāstīsim kādā no nākamajiem šīs sērijas rakstiem. Sagrābto zāles un lapu masu var pakaisīt arī zem kokiem.
Tiks arī kokiem
Kritušās lapas no celiņiem var saslaucīt un pārvietot zem kokiem un krūmiem - arī tiem noderēs dabīgās barības vielas. Šo mācību no dabas katrs var vērot pats - mežā koki un krūmi katru gadu saglabā par siltu segu tapušo lapu rotu uz saknēm, un šo principu var izmantot arī dārzā, īpaši, ja tas veidots pēc lauku dabiskās ainavas principiem. Tās pasargās kokaugu augšējo sakņu sistēmu no apsalšanas.
Lapas zem krūmiem un kokiem var izlīdzināt, uzirdinot augsnes virskārtu, un atstāt, lai satrūd. Jāuzmanās, lai neapsegtu kokiem "kaklu" - stumbru: mums taču arī nepatīk, ja kakls sažņaugts un visu laiku pārāk lielā siltumā.
Tīrāk mulčēt
Alternatīva kritušo lapu atstāšanai ir mulčēšana - šis paņēmiens noderēs tiem, kuriem tīk reprezentatīvs dārzs. Mulča aizsargās augu sakņu sistēmu un jaunos augus no kailsala, bet augsni - no izcilāšanas. Mulčējumu vēlams atjaunot rudenī, izmantojot priežu mizas vai neitralizētu kūdru. Ar parasto kūdru jāuzmanās - tā ir skāba un derēs tikai atsevišķām augu grupām, piemēram, rododendriem, viršaugiem un vairākumam skujeņu. Nevajadzētu izmantot skaidas vai egļu mizas mulču - šie materiāli uzsūc mitrumu, un augsnei no tā būs maz labuma. Izvēloties mulču, jārēķinās ar izmaksām materiāla iegādei un transportam.
Mulčēšanu ieteicams veikt tūlīt pēc pirmajām salnām vai arī tad, kad augsnes virskārta jau sāk sasalt, lai nemulsinātu augus un nekaitētu tiem. Ja salna atnāks vien 1-3 mēnešus pēc mulčēšanas, tad augi, sajutuši siltumu, nodomās, ka pavasaris klāt, un steigsies augt.
Saskaņā ar zaļo pieeju mulču ieteicams iegādāties savam dārzam tuvākajā veikalā, ietaupot enerģiju un naudu transportēšanai. Mulča nopērkama ne tikai dārza preču centros, bet arī daudzos lielveikalos. Lielākais mulčas ražotājs Latvijā - Kandavas zemnieku saimniecība Basteji, kur šo produktu iegādājas vairākums tirgotāju, lielu mulčas partiju atvedīs pat līdz pircēja mājas slieksnim.
Kā mulčēt:
- Ieteicamais mulčas slānis ir 5-7 cm biezs, atkarībā no augu ziemcietības
- Vajadzīgo mulčas daudzumu aprēķina pēc formulas: vēlamais mulčas slānis reiz dobes laukums
- Izravē lielās nezāles un, ja tās nav nobriedinājušas sēklas, kompostē
- Mazās nezāles izravē un atstāj uz augsnes kā organisko mēslojumu
- Augsnes virskārtu uzirdina, lai veidotos labāka saķere ar mulču
- Mulčējamo materiālu vienmērīgi izlīdzina pa augsnes virskārtu
Nezāles noder
Mulčēt var arī ar viengadīgo augu lakstiem, īpaši labas tam ir kliņģerītes un samtenes. Tās vai nu atstāj uz dobes - sasmalcinātas vai nesadalītas, piesedzot, piemēram, ziemas ķiplokus, vai ierušina augsnē, kur nākamgad paredzēti stādījumi. Pavasarī vēl nesadalījušās augu daļas var novākt un kompostēt.
Līdzīgi var izmantot arī nezāles, tomēr jāuzmanās, vai tās nav nobriedinājušas sēklas. Ja rudenī kompostēsim nezāles ar gatavām sēklām, tad nākamgad augsne būs nezāļu pilna un no ravēšanas neatkausimies. Nezāļu sēklas dīgtspēju saglabā pat vairākus desmitus gadu, taču iznīkst, ja trūdēšanas procesā uzkarst. Rudenī tam klimats jau ir par vēsu. Mazās nezāles gan strauji sadalīsies, un tās var arī neravēt. Piemēram, virza ļoti labi aiztur sala iespiešanos zemē, un īpaši tas noder vieglākās augsnēs.
Pelni pret sūnu
Modernā dārzā lieti noder vecmāmiņu pelnošanas paņēmiens. Pelni satur kāliju, kas vajadzīgs labai sakņu sistēmas attīstībai, palielina augu izturību pret slimībām un sagatavo tos ziemai. Papīra pelniem gan nav nekādas vērtības, un ne visi pelni derīgi visām kultūrām. Lapu koku pelni ar neitrālu vai sārmainu reakciju labi derēs lielākajai daļai ziemciešu un krūmu. Tos vajadzētu izkaisīt arī zālienā, ja parādījušās sūnas - tas liecina par augsnes noplicināšanos vai skābuma palielināšanos. Skuju koku pelniem ir skāba reakcija, un tie derēs rododendriem un viršaugiem. Pelnot gan nevajadzētu vējainās dienās, jo tad labums uz augsnes var nepalikt, bet sanāks vien "pelni vējā" .
Dari pats
Ja jums ir jautājumi, novērojumi, ierosinājumi, labi piemēri un pieredze par pašu veiktu remontu vai jaunveidotu mājokļa iekārtojumu, ko varētu nodot citiem Dienas jaunajā rakstu sērijā Dari pats, rakstiet: [email protected]