Viena no Eiropas pašām slavenākajām un senākajām pilsētām nenoliedzami ir Čehijas galvaspilsēta Prāga. Slavena tāpēc, ka vairākkārt oficiāli atzīta par Eiropas garīgās un politiskās dzīves centru un to pārvaldījuši divi pasaules vēsturē zināmi valdnieki — erudītais karalis Kārlis IV un izšķērdīgais skaistuma mīļotājs ķeizars Rūdolfs.
Par to, ka Prāga ir viens no tūristu pašiem populārākajiem mērķiem, domājams, šaubu nav nevienam. Savukārt uz to, ka šī vieta ir īpaši iemīļota, norāda tās krāšņie epiteti — "zelta Prāga", "simts torņu pilsēta" un citi.
Uz Čehijas galvaspilsētu no Rīgas ērti lidot ar aviosabiedrības ČSA reisiem. Ja vēlaties turp nokļūt pa zemesceļu, iespējams izmantot vai nu kādu no daudzo Latvijas tūrisma firmu piedāvājumiem un braukt ar autobusu, vai arī ar vilcienu. Jāpiebilst, ka, ierodoties Čehijas galvaspilsētā ar vilcienu, jūs nokļūsiet nevis Prāgas Centrālajā dzelzceļa stacijā, bet gan nedaudz jaunākajā un modernākajā Holešovices jeb Franca Kafkas stacijā, kas no pilsētas centra atrodas nedaudz atstatus.
Arī uz visiem tūrisma apskates objektiem (to lielākā daļa ir pilsētas centrā un vecpilsētā, kur attālumi nav lieli) ērti nokļūt ar tramvajiem vai metro. Piemēram, vistuvāk Svētā Vita katedrālei var piekļūt, braucot ar 22.tramvaju.
Karaļa Kārļa pilsētā
Par tūristu iekārotu galamērķi Prāga izveidojās jau XIV gadsimtā,
kad tās valdnieks bija Kārlis IV. Viņa laikā apzeltīja visus Prāgas
torņus, un, iespējams, tieši tādēļ radies epitets "zelta pilsēta"
.
Lai arī cik reižu agrāk būts Čehijas galvaspilsētā, atkal un atkal kā magnēts pievelk senākā pāreja, kura savieno abus Vltavas upes krastus jeb slavenais Kārļa tilts. Tas paredzēts tikai gājējiem. Atrodoties uz tilta, var dzirdēt cilvēkus sarunājamies vai visu lielāko pasaules tautu valodās, nopirkt suvenīrus un klausīties īstā leijerkastniekā. Pašlaik noris tilta restaurācija, bet tas gājējus neierobežo.
Lai arī Vltava Prāgā plūst 30 kilometru garumā, ilgus gadsimtus Kārļa tilts bija vienīgā pāreja, lai tiktu uz upes pretējo krastu.
Kāda ir pirmā asociācija, izdzirdot pieminam Čehijas galvaspilsētas nosaukumu? Lielai daļai tūristu tā varētu būt arī Svētā Vita katedrāle, kuras centrālais tornis ir gandrīz 100 metru augsts. Tā kopā ar Prāgas pili Hradčani rajonā ir šīs pilsētas simbols. Lai līdz pilij nokļūtu, nākas doties cauri skaistam daudzu valstu vēstniecību rajoniņam, kurš pievelk ne tikai krāšņo ēku, bet arī plašo, ziedošo dārzu dēļ. Visplašākās teritorijas un visskaistākie dārzi pieder Vācijas, Polijas un arī Indijas vēstniecībām. Kautrīgi fotografējoties pie Indijas vēstniecības dārza žoga, kāds tās darbinieks mūs viesmīlīgi aicināja ienākt pa vārtiem un dārzu aplūkot tuvplānā.
Prāgā var sajūsmināties ne tikai par skaistāko gājēju tiltu Eiropā un vienu no iespaidīgākajām katedrālēm, bet arī par sarežģīti konstruēto astronomisko pulksteni, kurš atrodas vecpilsētā 70 metru augstajā rātsnama tornī. Meistaram, kas šo brīnumu radīja, pēc tam izdūra acis, lai viņam nebūtu pa spēkam savu fantastisko veikumu atkārtot kādā citā Eiropas pilsētā. Katru stundu zem pulksteņa pulcējas tūristu pūļi, lai redzētu apustuļus un Nāvi, kas parādās, kad laikrādis iezvana kārtējo stundu.
Par Latviju zina visu
Šoreiz "zelta pilsētā" mans pirmais apskates objekts bija Prāgas
Kārļa universitāte. Tās vārds katram latvietim būtu jāzina kaut vai
tādēļ vien, ka tā ir viena no retajām augstākās izglītības mācību
iestādēm, kur studentiem ir iespēja apgūt latviešu valodu un
literatūru. Tiesa, Čehijā tā nav vienīgā — latviešu valodu māca arī
Tomāša Masarika universitātē valsts otrajā lielākajā pilsētā Brno.
Un ievērības cienīgs ir arī fakts, ka tieši Prāgas Kārļa
universitātē ir senas latviešu valodas studiju tradīcijas. Bagātīgu
bibliotēku ar daudziem jo daudziem sējumiem mūsu valsts valodā sāka
veidot īsi pēc Otrā pasaules kara. Pašlaik tajā ir pat tādas
grāmatas, kuras Latvijā jau uzskatāmas par bibliogrāfisku
retumu.
Savukārt man vislielākais pārsteigums bija, iepazīstoties ar Filozofijas fakultātes Slāvistikas un Austrumeiropas studiju institūta Baltistikas kabineta mācībspēku Pāvelu Štolla kungu, kura dzimta Prāgā dzīvojusi vairākās paaudzēs. Vai spējat iedomāties čehu tautības cilvēku, kurš runā perfektā latviešu valodā bez mazākā akcenta un kurš Latvijas iekšpolitikas notikumos un problēmās orientējas pat labāk nekā lielākā daļa latviešu? Ja mums, latviešiem, liktu nosaukt kādu čehu autoru, daudzi nevienu, izņemot varbūt Jaroslavu Hašeku, kurš pasaules literatūrā ieveda krietno kareivi Šveiku, minēt nespētu. Savukārt Pāvels Štolls ir viens no retajiem, kurš latviešu literatūru popularizē ārpus Latvijas robežām, to tulkojot un mācot saviem studentiem, kā arī katru gadu pārstāvot latviešu autoru grāmatu stendu ikgadējā Čehijas grāmatu izstādē Grāmatas pasaule.
Pāvels Štolls popularizē mūsu valsti arī tādējādi, ka ir Čehu—latviešu kluba priekšsēdētājs. Tas darbojas jau kopš 1990.gada. Tieši viņam pieder ideja, ka viena Prāgas iela jānosauc Rīgas vārdā, un jau vairākus gadus šāda iela latviešu tūristiem par lielu prieku tur arī ir. Savukārt Latvijas iela Čehijas galvaspilsētā atrodas jau kopš pagājušā gadsimta 20.gadiem.