Atceros, kā Ziemassvētku dāvanas tika sarūpētas 80.gados, kas sakrita ar manu bērnību. Mamma pie dāvanām strādāja visa gada garumā, un sekcijā Imanta – 5 bija viens mistisks plaukts, kurā tās visas tika rūpīgi glabātas. Tieši šī izstieptā procesa dēļ dāvanas patiešām bija kaut kas noslēpumains un gaidīts. Nebija histēriskās skriešanas pēdējās nedēļās un izmisuma pilno skatienu veikala skatlogos.
Nu jau vairākus gadus mēs pazīstam arī citu Ziemassvētku dāvanu meklēšanas scenāriju – drudžainu maratonu pa lielveikaliem. Taču cilvēki kļūst prasīgāki arī dāvanu ziņā. Jau sen aiz muguras tie gadi, kad dāvinājām Fa dezodorantus vai citas importa preces un arī priecājāmies, tās saņemdami.
Runājot ar draugiem un kolēģiem par dāvināšanas paradumiem, manuprāt, iezīmējas divi pretēji virzieni – visu vai neko. Tie (parasti jau tās), kuras sākušas par dāvanām domāt laicīgi, apzinājušas visus apdāvināmos un teju vai katru pusdienu pauzīti velta, lai aizskrietu uz kādu mazo foršo bodīti cerībā atrast ko īpašu. Parādās arī tendence gatavot dāvanas pašiem. Piemēram, pati pagājušajā gadā no draugiem saņēmu stikla burku, kuru viņi pašu spēkiem, iesaistot atvases, apgleznojuši kā nu mācējuši. Un iekšā sabēruši liepziedu tējiņu. Šādu, pašu gatavotu dāvaniņu, var dāvināt gan omītei, gan vīra draugiem.
Ar otru virzienu, kas neglābjami ienāk mūsu dzīvē, saskāros pirms pāris dienām, kad zvanīja draudzene, kura uzdeva šādu jautājumu: „Jūs arī šogad bez dāvanām?” Viņa ar vīru nolēmusi stingri un negrozāmi pārliecināt vecākus, ka šogad Ziemassvētku pasēdēšana notiks tāpat kā vienmēr – pie eglītes un bagātīgi klātiem galdiem, tikai bez ierastajām dāvanām. Izņemot, protams, bērnus – tiem dāvanu saņemšanas prieks tomēr palikšot. Iespējams, šādu lēmumu šogad pieņems daudzas ģimenes, kurām apnicis iepirkšanās drudzis. Arī es pati esmu pati pamēģinājusi šo scenāriju. Ziemassvētki, protams, tāpat bija Ziemassvētki. Vienīgi es sev biju atņēmusi nevis tās dāvanas, kuras man netika uzdāvinātas, bet prieku par precīzi piemeklētu dāvanu labākajai draudzenei. Kā arī miera un siltuma sajūtu, kas rodas vēlos decembra vakaros nemākulīgi apķellējot audekla maisiņus, kuros iemānīt vīna pudeli, ejot ciemos pie draugiem uz Ziemassvētku cepeti.
Ziemassvētku dāvanas no „mazās foršās bodītes”
Gribas jau kaut ko skaistu un atšķirīgu! Tā parasti domāju, meklējot Ziemassvētku dāvanas saviem tuvajiem, tikai ko īsti? Skaidrs, ka parasti visu varenie lielveikali šoreiz nepalīdzēs. Arī uzadīt katram tuviniekam džemperi vai vismaz zeķu pāri būtu vērtējama kā apsveicama, bet pilnīgi nereāla ideja vienai strādājošai sievietei un mammai turklāt.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.