Atkarībā no gadalaika Ļevs no dzīvokļa Sarkandaugavā uz zoodārzu dodas ar velosipēdu vai slēpēm, un Čara sprauni rikšo viņam blakus. Arī zoodārzā sune nenīkst bezdarbībā. Pagājušajā gadā zoodārzu bija apsēdušas lapsas, kas nāca iekšā no meža un laupīja dzīvniekiem barību, nereti nokoda putnus. Viens posts un negals! Čara lapsas pa vienai novaktēja un nokoda. Par to zoodārza 90.dzimšanas dienā četrkājainā medniece saņēma balvu - sausās barības maisu!
Prieki jau nomāc
Ļevs Tastevens nolēma, ka vienu reizi dzīvē Čarai vajadzētu ļaut izbaudīt mātes priekus. Šajā lietā piepalīdzēja Čaras draugs Rietumsibīrijas laika Grīns, un gada sākumā pasaulē nāca četri skaisti un spēcīgi kucēni. Ļevs Tastevens gan neesot noformējis nepieciešamos dokumentus, kas apliecinātu mazuļu augstdzimtību, jo to nokārtošana prasa palielu naudas summu, taču viņš rāda gan Čaras, gan Grīna izcilos ciltsrakstus.
Mazuļi strauji aug. Viens kucēns jau pārdots labiem ļaudīm par krīzes laikiem tiešām samērīgu cenu - 50 latiem, bet divi puišeļi un viena meitiņa vēl gaida savus jaunos saimniekus.
Tostarp Čarai mātes prieki jau ir "līdz kaklam". Pirms divām nedēļām viņai izbeidzās piens, bet vai kucēniem to iestāstīsi? Viņi ieķeras pupiņos ar asajiem zobiņiem un zīž, un kož. Kad saprot, ka no pupa nekas vairs netek, metas kost mātei ausīs un kājās. Ļevs smej: "Viendien skatos, viņai ausis galīgi plikas. Biju pat aizvedis Čaru uz zoodārza ambulanci. Daktere teica, ka tas esot mazo nerātneļu darbs. Šajā vecumā viņi kož kā traki. Man visas rokas vienās švīkās, bet - ko padarīsi, īsti tīņi! Drīz jau nāks pie prāta." Taču Čarai šādas mocības nepatīk, un viņa katru rītu ar saimnieku mūk uz darbu.
Laika - vislabākā
Mazie ārdās pa māju, ceļ jumtu gaisā. Paldies dievam, kaimiņi ir pacietīgi, vēl nav sūdzējušies par trokšņainajiem sīkaļām. Trijotne apklust, tikai kad pienāk ēdienreize. Mazajiem ir lieliska ēstgriba. Kucēnu rīklītēs kā kuļmašīnās pazūd viss - putra ar gaļu, biezpiens, siers. Rupjmaizes riku viņi var notiesāt arī tad, kad jau liekas, ka neko vairs nevar iestumt māgā. Pēc ēdienreizes iestājas neliels klusums - mazie nokrīt kur kurais, un tikai apaļie punči liecina, ka ēdienreize bijusi sātīga. Sapņos kucēni rej, smilkst, un kājas kustas kā skrejot - varbūt jau redz sevi pa mežiem traucoties. Pēc miega mazie vaktē, kad atkal tiks nestas ēdienbļodas. Kā šķirnei pieklājas, kucēniem astes jau sagriezušās uz muguras gredzenā, pamazām izslējās arī ausis, tad pašļuka atpakaļ un atkal cēlās. Ļevs saka: "Mednieki grib laikas, bet nevēlas noņemties ar kucēniem, taču, ja viņi redzētu šos brašuļus, šaubas izgaistu."
Ļevs Tastevens cer, ka kucēni nokļūs labās rokās. Viņš pats ir liels Rietumsibīrijas laiku cienītājs. Čara jau ir Ļeva trešā šīs šķirnes sune. Lādzīgais vīrs saka: "Ja es dzīvotu laukos, tad, ne mirkli nešauboties, atstātu sev visus četrus Čaras bērnus. Laikas es nemainu ne pret ko citu. Čara ir nenogurdināms ceļabiedrs manos tūrisma pārgājienos un laivošanā, pavada mani sēņojot mežā. Laika ir medību suns, viņai piemīt talants izdzīt zvēru uz cilvēku. To nevar iemācīt, šī īpašība laikām ir gēnos." Ļevs Tastevens pats gan neesot mednieks, viņš nevarot zvēru nošaut, žēl dzīvās radības. Toties viņš medī ar fotoaparātu, un Čara ir viņa skaistākā fotomodele. Ja jums iepaticies kāds Čaras bērnelis, zvaniet 26794684. Kā saka - kvalitāte garantēta.