Tolaik bokseri bija populāri suņi, bet tagad jau kādu laiku tos tāpat kā kollijus, dalmāciešus, basetus un vēl dažus citus redz arvien retāk. Kāpēc? Mode, vēlēšanās redzēt savā tuvumā kaut ko jaunu, neierastu? Kad uzzināju, ka Ogrē kādā ģimenē bokseru šķirnes kucīte laidusi pasaulē mazus bokserēnus, posos ceļā.
Nedaudz par šķirni
Mūsdienu bokseru tāltālie senči, domājams, bijuši Senās Romas kaujas suņi. Zināms arī, ka viduslaikos Vācijā bijuši spēcīgi, muskuļoti suņi, kas ņemti līdzi lāču medībās. Bokseris izveidots XIX gadsimta piecdesmitajos gados, krustojot Bullenbeiseras mastifus un buldogus. Pirmā pasaules kara laikā vācu armijā bokseri kalpoja par ziņnešiem. Vēlāk tie tika apmācīti darbam policijā un kļuva arī par vieniem no pirmajiem suņiem – pavadoņiem neredzīgajiem. Aizpagājušā gadsimta otrajā pusē Vācijā, Minhenē tika nodibināts bokseru audzētāju klubs. XX gadsimta trīsdesmitajos gados bokseris pirmo reizi parādīts izstādēs Lielbritānijā. Latvijā bokseri modē bija aptuveni no 1960. līdz 1990. gadam. Toties Amerikā un Lielbritānijā bokseri pēdējos gados nemainīgi saglabā godpilno vietu desmit populārāko šķirņu vidū. Cēlajam mastifu cilts sunim ir strauja, trakulīga un enerģiska daba. Tomēr salīdzinājumā ar citiem mastifiem bokserim nav tik masīva galva un smagnēja muskulatūra, kā arī ķermenis ir kalsnāks, kustības brīvas, atsperīgas, dinamiskas. Šajā sunī viss ir harmonisks un skaists, gluži kā lieliski attīstīta vieglatlēta augumā. Iespējams, ka muskuļu rotaļa zem ādas, kas, sunim kustoties, atgādina labi trenēta sportista ķermeni, ierosinājusi dot šķirnei vārdu "bokseris". Taču varbūt tam par cēloni bijis šīs šķirnes suņu iecienītais cīņas paņēmiens, aktīvi izmantojot priekškājas.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 28. februāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!