Otrs izplatītākais veids ir mīluļa iegāde interneta vietnē no neoficiāla audzētāja jeb pavairotāja (24%), un tikai 19% aptaujāto norādījuši, ka mājdzīvnieku iegādājušies no oficiāli reģistrēta audzētāja. Šī tendence ir pretēja situācijai Igaunijā, kur oficiāls audzētājs ir primārā izvēle mājdzīvnieku iegādē.
Aptaujas rezultāti parāda arī Baltijas valstu iedzīvotāju atšķirīgo pieeju saistībā ar mājdzīvnieku adopciju no patversmes. Igauņu vidū suņu un kaķu adopcija no patversmes ir izteikti populārāka – to ir darījuši 26% aptaujāto. Tikmēr Lietuvā tā ir viena no primārajām izvēlēm 22% respondentu, savukārt Latvijas aptaujāto vidū adopcijai ir zemākais radītājs – 17%.
Ceļš pie suņa vai kaķa, to atrodot uz ielas, ir bijis visretākais veids, kā Baltijas iedzīvotāji kļuvuši par ķepaiņu saimniekiem. Dzīvnieku atrašana uz ielas ir vismazāk izplatīta Igaunijā (12%), bet biežāk sastopama Lietuvā un Latvijā – attiecīgi 15%.