Parasti dzīvniekiem alerģija ir pret vairākiem alergēniem (piem., liellopu gaļa, ziedputekšņi, blusu siekalas, pelējuma sēnes). Tikko dzīvnieks saskaras ar vēl kādu alergēnu, pret ko viņš ir jutīgs, tiek pārsniegts alerģijas slieksnis un alerģija parādās klīniski – visbiežāk kā nieze, bet var būt arī caureja, elpošanas traucējumi. Tāpēc ir ļoti svarīgi izvairīties no zināmajiem alergēniem: jutīgiem dzīvniekiem visu gadu jālieto pretparazītu līdzekļi, jāizvairās no atrašanās mitrās telpās ar pelējumu, ja iespējams, jābaro hidrolizēta proteīna diēta, jāizvairās lietot barību, kas ir alerģiska konkrētajam dzīvniekam.
Visbiežākais alerģiju cēlonis suņiem ir blusu siekalas. Pat no vienas blusas kodiena suns var kasīties divas nedēļas. Tādēļ, pat neredzot blusas uz dzīvnieka, nevar izslēgt blusu alerģiju. Otra biežāk sastopamā ir inhalācijas jeb vides (ar gaisu ieelpoti un caur ādu uzņemtie) alergēni. Parasti šīs alerģijas parādās pēc gada vecuma un ievērojami pasliktinās siltajā gadalaikā. Tad dzīvnieka stāvokli ievērojami uzlabo bieža mazgāšana.
Barības alerģijas suņiem novēro retāk. Visbiežāk dzīvnieki ir alerģiski pret barībā esošo dzīvnieku izcelsmes proteīnu (gaļa, piens), bet nereti arī pret augu proteīniem. Ir speciālas veterinārās diētas, kur proteīni sadalīti tik smalkās daļās, ka nerodas alerģiska reakcija. Šī diēta jālieto 8–10 nedēļas. Ja stāvoklis uzlabojas, skaidrs, ka vainīga bijusi barība, un var sākt domāt, pret kuru no barības sastāvdaļām alerģija ir, un mēģināt to izslēgt. Ideāli, ja var dzīvnieku barot tikai ar speciālo hidrolizētā proteīna diētu, bet tā ir samērā dārga. Šī diēta ir pavisam kas cits nekā parastā zooveikalā nopērkama "hipoalerģiskā barība", kuras sastāvā ir jēra gaļa un rīsi. Īsto hipoalerģisko diētu var iegādāties tikai veterinārajās klīnikās.
Alerģiju pilnībā izārstēt nevar, bet var ievērojami uzlabot dzīvnieka stāvokli. Veterinārārstiem ir dažāda pieeja alerģiju kontrolē. Alergēnu noteikšanu Latvijā neveic. Veterinārārsti sūta asins paraugus uz laboratoriju ASV, kur ir speciāli Baltijas valstīm izveidots alergēnu panelis. Tur nosaka augu, pelējumu, dzīvnieku, barības u. c. alergēnus. Pamatojoties uz testu rezultātiem, var pasūtīt speciālu konkrētajam dzīvniekam izveidotu hiposensitizācijas šķīdumu, ar ko, lietojot noteiktos intervālos un atšķaidījumos, pieradina organismu pie konkrētajiem alergēniem. Tad, tos sastopot dzīvē, reakcija vairs nebūtu tik smaga un pakāpeniski pazustu pavisam.