Kā pasaku pasaulē
2013. gadā Kristīne nonāca pašreizējā dzīvoklī. Brīvības gatves plašajā pagalmā bija daudz kaķu, un daļa iedzīvotāju pauda neapmierinātību. "Kaimiņam Jānim, kuram jau bija krietna gadu nasta uz pleciem, vienam nebija spēka sakopt kaķu saimniecību, taču viņš baroja minčus ļoti labi, šie staigāja apvēlušies kā pelmenīši, bet cilvēki nekārtībās vainoja kaķus." Kristīne ar draugu Adrianu uztaisīja pievilcīgu kaķu mājiņu, tajā sāka dzīvot ielas kaķi un pat eži. "Ieviesu kaķu barošanu vienā vietā un to kopu, rudenī grābu lapas, ziemā tīrīju sniegu. Iedzīvotāji priecājās, pat teica paldies. Jānim palīdzot, ķērām un sterilizējām kaķus, slimos ārstējām, daudziem atradām jaunas mājas. Tagad pagalmā dzīvo vienpadsmit sterilizēti un veselīgi kaķi."
Iedzīvotājiem bija pretenzijas pret kaķu nedarbiem mājas pagrabā, un palīdzību lūdza mājas pārvaldnieks. Tagad kaķiem atvēlētas divas no pārējā pagraba atdalītas telpas, kurās kaķi iekļūst caur lūku ēkas sienā.
Kristīne uzsver, ka ar cilvēkiem jārunā pa labam: "Veicu izglītojošu darbu. Es biju kā vidutāja starp kaķu kopējiem un līdzcilvēkiem. Nepārmetu, bet pamācīju – barosim kaķus vienā vietā, pēc maltītēm visu sakopsim. Darīju visu, lai cilvēki kaķus neizjustu kā traucēkli. Pašai rādot piemēru, vēršoties pie cilvēkiem ar pozitīvismu un diplomātiski mēģinot izskaidrot pretējās puses viedokli, dažreiz izdodas panākt dzīvniekiem izdevīgas vienošanās. Ar agresiju to darīt nevar, jo tad lielākais cietējs būs dzīvnieks."
Džidži un pārējie
Jaunā sieviete vēlas lauzt sabiedrībā iesakņojušos stereotipus, ka par ielas dzīvniekiem rūpējas tikai tantes, kurām nav savas sabiedriskās dzīves. Lai gan Kristīnes darba dienas ir ļoti noslogotas, viņai nekad nepietrūkst laika, lai rūpētos par savu "iekšiņu un āriņu" – par mājdzīvniekiem dzīvoklī un tiem, kas ārā. Pietiek laika, lai brauktu ar velosipēdu maratonos un orientēšanās sacensībās, kopā ar draugu apceļotu Latviju, baudītu kultūru un dejotu tautiskās dejas.
Mājās Kristīni uzticīgi gaida un vienmēr gatavi mīļoties astoņi kaķi un sunīte Džidži.
Džidži adoptēta no Saldus patversmes. Viņa ieradās Kristīnes mājā astoņus mēnešus pēc tam, kad mūžībā bija devusies mīlule Fidži. "Viņas līdzinieces Džidži foto ieraudzīju portālā un braucu uz Saldu, sunīti lūkoties," stāsta Kristīne.
Ir svarīgi nevis atdot dzīvnieku pirmajam gribētājam, bet atrast tam īsto un vienīgo saimnieku. "Manu dzīvnieku potenciālajiem adoptētājiem ir jārēķinās ar iztaujāšanu par pieredzi ar mājdzīvniekiem, ģimenes apstākļiem, gatavību uzņemties rūpes par dzīvnieku (Kristīne oficiāli reģistrējusi dzīvnieku aizsardzības biedrību Fidži, tai piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss.)" Kristīnes paspārnē palikuši tie kaķi, kurus neviens nav adoptējis, taču katram no tiem ir savs smeldzīgs un aizkustinošs stāsts par izdzīvošanu.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena piektdienas, 23. augusta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Foršs rižiks
eiva
Vakars