Kā viss sākās
Jack Daniel’s stāsts sākās XIX gadsimta vidū mazā Amerikas pilsētiņā Linčbērgā Tenesī štatā. Destilētavas dibinātājs Džespers Ņūtons "Džeks" Daniels bija cilvēks ar neparastu likteni. Viņš piedzima ap 1850. gadu Velsas un Skotijas emigrantu ģimenē (emigrēja vecvecāki). Zēns agri zaudēja vecākus un nonāca vietējā garīdznieka aprūpē, kurš nodarbojās arī ar destilēšanu, lielākoties nelegālo (moonshine). Tur viņš apguva pirmo viskija darināšanas mākslu – īstu amatniecības prasmi, kur precizitāte, pacietība un sajūta ir viss.
Kad Džekam bija tikai 20 gadu, viņš jau bija nodibinājis savu destilētavu Jack Daniel Distillery, kas ir vecākā oficiāli reģistrētā destilētava ASV (dibināta 1866. gadā).
Ir ironiski, ka destilētava joprojām atrodas "sausajā apgabalā", kur oficiāli aizliegts pārdot alkoholu. Viskiju tur atļauts gatavot, bet pārdot var tikai simboliski – kā "suvenīru".
Kāpēc Tenesī viskijs atšķiras no skotu, īru
Lai gan vārds "viskijs" bieži saistās ar Skotiju un Īriju, amerikāņi radīja savu atšķirīgo versiju. Jack Daniel’s nav vienkārši bourbon vai whiskey – tas ir Tennessee Whiskey, ar īpašu pagatavošanas metodi.
Galvenā atšķirība ir filtrēšana caur kokoglēm. Pirms viskiju pilda mucās nogatavināšanai, to lēnām filtrē caur trīs metrus biezu cukura kļavas kokogļu slāni. Tas attīra šķidrumu un piešķir tam īpašu maigu, dūmakainu saldumu, kas kļuvis par Jack Daniel’s parakstu.
Vienkāršība, kas slēpj meistarību
Jack Daniel’s viskija recepte ir vienkārša, bet izpildījums – sarežģīts. To gatavo no 80% kukurūzas, 12% miežu iesala un 8% rudzu. Šī kombinācija nodrošina bagātīgu garšas raksturu – kukurūza dod saldumu, rudzi – pikantumu, bet mieži – krēmīgu dziļumu.
Ūdens ir īpašs stāsts. Viskijs top, izmantojot ūdeni no Cave Spring Hollow avota, kas plūst caur kaļķakmens klintīm. Šis ūdens ir dabiski tīrs, bez dzelzs piejaukumiem, kas citādi varētu sabojāt dzēriena garšu.
Ražošanas process – laiks, dūmi un sirds
Katrs solis Jack Daniel’s gatavošanā ir lēns un precīzs. Kukurūzu, rudzus un iesalu samaļ un sajauc ar ūdeni, pievieno raugu un ļauj rūgt. Pēc fermentācijas iegūto šķidrumu destilē vara katlos, līdz tas kļūst dzidrs un stiprs.
Tad sākas tas, kas padara Tenesī viskiju par leģendu, – filtrācija caur kļavas kokoglēm. Šo procesu Džeks Daniels ieviesa pats, un destilētava to ievēro joprojām, neizmantojot īsākus vai ātrākus ceļus. Viskijs cauri kokogļu masai lēni sūcas dienām ilgi, iegūstot maigumu un vieglu dūmu aromātu.
Pēc tam viskiju pilda jaunās ozolkoka mucās, kas tiek izgatavotas pašu darbnīcā – katra apdedzināta noteiktā pakāpē, lai cukuri koksnē karamelizētos. Nogatavināšana notiek milzīgās noliktavās, kur katra muca satiekas ar Tenesī vasaras tveici un ziemas aukstumu. Šīs temperatūras svārstības ļauj šķidrumam elpot cauri koksnei un veidot niansētu garšu.
Tieši šīs mucas piešķir viskijam zeltaino krāsu, vaniļas un karameļu notis, kas pazīstamas katrā glāzē.
Kā baudīt
Klasiski šo viskiju dzer istabas temperatūrā (ap 18–20 °C), bez piedevām.
To var dzert arī ar ledu (on the rocks) – ledus atdzesē un mīkstina garšu, īpaši karstā laikā.
Ar ūdens pilienu – pieredzējuši degustētāji pievieno pāris pilienu ūdens, lai "atvērtu" aromātu.
Kokteiļos klasika ir Jack & Cola – 50 ml Jack Daniel’s, 100–150 ml kolas, ledus un laima šķēle.
Lynchburg Lemonade – Jack Daniel’s ar citronu sulu, Triple Sec liķieri un limonādi. Tas ir atsvaidzinošs un viegli saldens dzēriens ar Tenesī raksturu.
Jack Daniel’s nav tikai alkohols – tas ir Amerikas garšas stāsts, neatkarības, amatniecības un lepnuma garša. Katrs malks atgādina, ka reiz pasaulē bija cilvēks, kurš ticēja, ka viskijs var būt ne tikai stiprs, bet arī maigs.
Nogaršot Jack Daniel’s nozīmē iepazīt Tenesī – valsti ar siltu klimatu, dziesmām un dūmiem no kūpošām mucām. Tas ir dzēriens, kas apvieno rūgtumu un saldumu, tradīciju un mūsdienu pasauli.