Kā liecina vēsture, medalus bijis ļoti populārs dzēriens seno ģermāņu ciltīm. Viņiem bija, kur iegūt pamatsastāvdaļu – plašajos Ziemeļeiropas mežos bija pietiekami daudz bišu un līdz ar to arī medus. Turklāt ģermāņi bija pietiekami prātīgi, lai uzskatītu šo produktu par dievu dāvanu – tāpēc spēja medalus dzeršanu pasniegt kā upurēšanas rituālu. Taču iespējams arī, ka šis dzēriens tika baudīts vienkārši, jo bija garšīgs, higiēnisks, labi remdēja slāpes, turklāt bija barojošs. Ar laiku, attīstoties alus darīšanas tradīcijām, medalus darīšana aizgāja aizmirstībā.
Savs vārds lietuviešiem
Kad eiropieši iepazina alkohola destilācijas procesu, medus atkal atgriezās apritē kā alkoholisko dzērienu sastāvdaļa. Medus un alkohols tika apvienots, jo šie abi produkti ļoti labi sader. Piemēram, uz degvīna bāzes gatavotais, ar medu bagātinātais dzēriens Bärenfang jeb lāču ķeramais liķieris, kā šo dzērienu dēvē Austrumprūsijā, tiek datēts jau ar XV gadsimtu. Tas varētu būt laiks, kad šajā reģionā tik tikko sāka iepazīt alkohola destilēšanas procesu.
Dažos Austrumprūsijas, Mazūrijas un Lietuvas novados šo dzērienu sauca par Meškines, kas darināts no lietuviešu vārda "meška" – ‘lācis’.
Līdz pat mūsdienām lāču ķeramais liķieris tiek darināts pēc mājas receptēm, jo to ir diezgan vienkārši pagatavot, tikai nepieciešams daudz pacietības.
Var pagatavot arī mājās
Vislabākais dzēriens sanāks, ja tā gatavošanai tiks izmantots maigs ziedu medus. To izšķīdina alkoholā, kas savukārt atšķaidīts ar ūdeni. Iegūto šķīdumu ieteicams nedaudz uzsildīt.
Iegūtais maisījums hermētiski jānoslēdz un jānoliek tumšā vietā. Pēc dažiem mēnešiem varēsit nogaršot dzērienu ar sabalansētu medus garšu.
Jau diezgan senos laikos medus liķieri sāka papildināt, labākai garšai pievienojot dažādus garšaugus un garšvielas. Visbiežāk līdz pat mūsdienām medus liķieriem pievieno kanēli, krustnagliņas, vaniļu, citronu miziņu.
Vācu versija – groks
Tikai pēc Otrā pasaules kara, 1945. gadā, medus liķieri sāka ražot komerciāli – to darīja vācu uzņēmums Teucke&König. Tā darītais dzēriens Bärenjager guva lielus panākumus kā eksporta prece. Tam bija arī īpaša pudele – veidota bišu stropa formā.
Līdz pat mūsdienām šīs medus liķieris ar 35 tilpumprocentiem alkohola saturu tiek gatavots pēc senas Austrumprūsijas receptes. Vienīgi atšķirībā no pirmsākumiem, kad lietoja vietējo medu, tagad šī dzēriena gatavošanai izmanto medu no Meksikas augstkalnu apgabaliem, ko iegūst Jukatanas pussalā. Šim medum ir spēcīgs aromāts.
Liķieri bauda tīrā veidā vai kopā ar karstu tēju vai pienu. Tas ir arī medus groka sastāvdaļa. Nereti ar šo liķieri mēdz pārliet saldējumu.
Poļu un zviedru varianti
Vairāki medus liķieri ir arī poļiem. Viens no tādiem ir Miodula. Šo mucās briedināto medus un vodkas liķieri poļi gatavo pēc XVIII gadsimta receptes. Miodula ir viens no nozīmīgākajiem poļu alkoholiskajiem dzērieniem, un to paaudzēm ilgi prata novērtēt poļu karaļnama pārstāvji. Mūsdienās Miodula Presidential Blend pasniedz ārvalstu viesiem svinīgu pieņemšanu laikā. Ikviena ierobežotā daudzumā ražota pudele tiek parakstīta ar roku un numurēta. Liķiera alkohola saturs ir 40 tilpumprocenti. Liķieri pasniedz tīrā veidā ar ledu, taču to mēdz baudīt arī karstu.
Zviedriem populārs ir liķieris Carlshamns Flaggpunsch Original. Tā sastāvā gan nav medus, taču tas pieder tai pašai "kultūras telpai", kam medus liķieri. Dzēriena sastāvā tradicionāli ietilpst araks (destilēts alkoholisks dzēriens, kas gatavots no fermentēta kokosa palmas ziedu nektāra, cukurniedru sulas, kā arī no cita veida augļu sulām), neitrāls alkohols, cukurs, ūdens un vīns. Zviedrijā šis dzēriens tiek ražots kopš 1773. gada, kad šajā valstī pirmoreiz tika ievests araks. Tā ir vecākā Zviedrijas punša šķirne, kas reģistrēta jau 1885. gadā. Liķierim ar 26 tilpumprocentiem alkohola saturu piemīt svaigs araka aromāts un līdzsvarots saldums. To dzer atdzesētu no stikla punša glāzītēm. Starp citu, Zviedrijā šo dzērienu bauda arī karstu pie tradicionālās zirņu zupas.