“Kuģa vraku, ap kuru aptinušies nozaudētie zvejas rīki, mēs atklājām jau pirms trīs gadiem ostas darbu laikā, tomēr nevarējām neko ar to iesākt, jo tas ir ne tikai tehniski sarežģīts, bet arī finansiālus resursus prasošs process. Neste Latvija piešķirtie līdzekļi “spoku tīklu” projekta ietvaros ļāva mums piesaistīt nepieciešamos profesionāļus un sagatavot tehnisko aprīkojumu, lai veiktu attīrīšanas darbus pēc iespējas drīz,” skaidro Engures ostas pārvaldnieks Jānis Megnis.
“Ir jāapzinās, ka Baltijas jūras ilgtspēja nav nekas pašsaprotams un tās tīrība ir mūsu visu kā sabiedrības kopēja atbildība. Lai palīdzētu mazināt jūras piesārņojumu un biodaudzveidības apdraudējumu, mēs meklējām praktisku veidu, kā risināt šo problēmu. Ar sadarbības partneru atbalstu mēs noskaidrojām, kādu postījumu veic “spoku tīkli” un sākām izstrādāt projekta plānu, lai nokļūtu līdz galvenajam etapam – tīklu izcelšanai no Baltijas jūras. Šobrīd kopā ar sadarbības partneriem apzinām projekta nākotnes iespējas, lai izvērtētu potenciāli tālākus Baltijas jūras atveseļošanas plānus,” par projektu stāsta SIA Neste Latvija valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis.
Velkonis, ap kuru bija aptinušies zvejas tīkli, jūras dzelmē, visticamāk, nonācis pirms Otrā pasaules kara, līdz ar to šie tīkli bija teju ieauguši vrakā un, lai tos atkabinātu, nirējiem tie bija ar šķērēm pa gabaliņam jānogriež nost. Ņemot vērā, ka attīrīšanas darbi norisinājās 20 metru dziļumā, kur redzamība ir vien 0,5 līdz 1 metrs, liela daļa darbu bija jāveic “uz tausti”, ko spēj vien profesionāli, speciāli apmācīti nirēji. Arī laikapstākļi, piemēram, vēja virziens un ūdens temperatūra ļoti ietekmē darba gaitu. Ņemot vērā visus apstākļus, nirēji pie “spoku tīklu” izcelšanas strādāja divas dienas, vienā piegājienā zem ūdens pavadot vien 45 līdz 50 minūtes, jo 20 metru dziļumā ilgāk uzturēties zem ūdens ir bīstami dzīvībai.
Pēc tam, kad tīkli no velkoņa tika nogriezti, tie ar speciālu piepūšamu boju palīdzību tika pacelti virs ūdens un ar nirēju laivām nogādāti Engures ostā. Izceļot tīklus krastā, noskaidrojās, ka tas nebūt nav viens konkrēts zvejas tīkls, bet gan vairāki kopā saķērušies tīkli. To kopējais izmērs ir aptuveni viens kubikmetrs, bet materiāls, no kā tie izgatavoti – kaprons. Detalizētāk izpētot tīklus, atklājās, ka viens no izceltajiem tīkliem ir luču tralis, ko 1970. gados izmantoja luču zvejošanai, bet pārējie divi – reņģu traļi, kuri ir aptuveni 40 gadus veci.
“Tīklu izcelšana no jūras dzelmes ir būtisks, bet ne noslēdzošais etaps jūras attīrīšanas projektā. Vienlīdz svarīgi ir izvērtēt iespējas, kā šo piesārņojuma avotu iespējams videi draudzīgi pārstrādāt. Šī iemesla dēļ daļa no izcelto tīklu fragmentiem tiks nogādāti Rīgas Tehniskās universitātes Jūras akadēmijas rīcībā, lai izpētītu tīklu saturu, izvērtētu mikroplastmasas daudzumu, kā arī aicinātu studentus piedāvāt risinājumus, kā “spoku tīklus” izmantot otrreizējā pārstrādē,” stāsta Rīgas Tehniskās universitātes Latvijas Jūras akadēmijas asociētā profesore Dr.oec. Astrīda Rijkure.