Latvijas valsts ezeros kopumā pieejami 2,5 miljardi kubikmetri sapropeļa - tas ir tik pat cik 15 Ķeguma HES tilpumi, portālu Diena.lv konkursa Osta pilsētai pārstāve Nadīna Erdmane.
“Pētot Latvijas derīgo izrakteņu sarakstu ar potenciālām ieguves attīstības un eksporta iespējām, tieši sapropelim piemīt spēja ne tikai bagātināt augsni, bet arī veidot to vietās, kur augsnes nekad nav bijis. Šis derīgais izraktenis, ko dēvē par melno zeltu, glabā milzīgu potenciālu kļūt par Latvijas eksporta preci,” uzskata zinātniski pētnieciskā darba “Sapropeļa iegūšanas attīstīšana un eksporta veicināšana caur Rīgas Brīvostu” autori Zane Grēta Grants un Daniels Šterns.
Laikraksts Diena jau vēstīja, par sapropeļa potenciālu biznesam - sapropelis ir ezerdobes pamatnē ilgākā laika periodā bioķīmisku un fizikālu pārvērtību rezultātā - sajaucoties minerāliem komponentiem - veidojušies ezeru organiskie nogulumi. Jau XX gadsimta otrajā pusē zinātnieki izpētīja, ka sapropeli var izmantot ne tikai kosmetoloģijā un ārstniecībā, bet arī lauksaimniecībā, lopkopībā, būvmateriālu ražošanā un ķīmiskajā pārstrādē. Par šo ezeru dzīļu bagātību, kas veidojas, ūdenstilpei aizaugot, netika aizmirsts arī XXI gadsimta pirmajā desmitgadē. Inovatīvām idejām atvērti uzņēmēji, kuri bija gatavi ieguldīt līdzekļus ne tikai tūrisma attīstībā viņiem piederošos ezeros un to apkaimēs, bet arī ilgtspējīgā biznesa attīstībā, arī saimnieciski domājošas pašvaldības ar jauniem spēkiem ķērās pie idejas par racionālu sapropeļa izmantošanu. Turklāt speciālisti sapropeļa izņemšanā no aizaugošiem ezeriem saskatīja arī videi draudzīgus ieguvumus.