Abus minētos priekšmetus 16.februārī savas vizītes laikā Polijā oficiāli saņēma Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš, informēja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Atgūtie mākslas priekšmeti 1.martā tiks svinīgi nodoti Rīgas Sv.Pētera baznīcai un Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejam, kur vērtīgie priekšmeti glabāsies turpmāk.
Jelgavas 17.gadsimta kokgriezēja Tobiasa Heinca Sv.Trīsvienības baznīcai 1617.gadā dāvinātā lasāmpults pēc izvešanas no Latvijas tika iekļauta Poznaņas Nacionālā muzeja Lietišķās mākslas kolekcijā. Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts informēja, ka līdz Jelgavas Kultūrvēsturiskajai izstādei 1886.gadā lasāmpults atradās Jelgavas Sv.Trīsvienības altāra korī. Pēc izstādes lasāmpults palika Kurzemes Provinces muzejā Jelgavā. Pēc jaunās muzeja ēkas uzcelšanas 1898.gadā lasāmpulti kopā ar pārējo inventāru pārdeva uz jauno Kurzemes provinces muzeju. Nav zināms, kurā gadā lasāmpults izvesta no Latvijas. Domājams, ka tas notika pēc vācbaltu iedzīvotāju repatriācijas, jo vēl 1943.gadā zviedru profesora Stena Karlinga grāmatā nav minēts, ka pults būtu mainījusi atrašanās vietu. Kopā ar citām no Latvijas izvestām kultūras vērtībām lasāmpults nonāca Pozenē, kur tika izveidota Vācbaltiešu kultūras mantojuma krātuve. 1945.gadā lasāmpults iekļauta Lielpolijas muzeja (tagad Poznaņas Nacionālā muzeja) kolekcijā. Masīvās ozolkoka lasāmpults vērtību nosaka 17.gadsimta sākuma kokgriezumu un intarsēto kompozīciju mākslinieciskās kvalitātes. Īpaši izceļams mākslinieka pašportrets, kas ir reti sastopams fenomens tālaika dekoratīvajā mākslā.