Par viņas atlaišanu balsoja 34 deputāti no "Progresīvajiem", "Latvija pirmajā vietā", "Apvienotā saraksta" un "Nacionālās apvienības".
Savukārt pret Purmales atlaišanu balsoja vai balsojumā atturējās "Stabilitātes" un "Suverēnās varas/Apvienības jaunlatvieši" deputāti.
"Jaunās vienotības" frakcija un Kaspars Krištopans (LPV) balsojumā nepiedalījās.
Purmale tika atbrīvota, pamatojoties uz Darba likuma pantu, kas atļauj darbinieka atlaišanu, jo darbinieks, veicot darbu, rīkojies prettiesiski un tādēļ zaudējis darba devēja uzticību.
Šādā gadījumā paredzēta darbinieka atbrīvošana no amata nekavējoties.
Par Purmales atbrīvošanu deputāti diskutēja aptuveni trīs stundas. Opozīcija uzdeva daudz jautājumu un norādīja, ka dienesta izmeklēšanas materiāli nav pieejami un deputātiem nav iespējams lietu izvērtēt un pieņemt lēmumu.
Vjačeslavs Stepaņenko (SV/AJ) pauda šaubas, vai departamenta direktore visu darījusi pati uz "savu galvu", neinformējot politisko vadību.
Viņaprāt, nākot pie varas jaunajai Pilsētas attīstības komitejas vadībai, ir jānovāc no amata neērts cilvēks un jāieceļ jauns būvvaldes vadītājs.
Stepaņenko uzsvēra, ka "Suverēnā vara/Apvienība jaunlatvieši" balsos pret Purmales atlaišanu, jo nesaskata vainu direktores darbībā un negrib iesaistīties spēlītēs, lai atbrīvotos no neērta cilvēka.
"Jaunās vienotības" deputāte Inese Andersone, kura iepriekš vadīja Pilsētas attīstības komiteju, informēja, ka nepiedalīsies balsošanā.
Viņa norādīja, ka tikko bijis Pilsētas attīstības departamenta direktora sagatavotais izvērtējums, kurā izpilddirektors Jānis Lange Pilsētas attīstības departamentu nodēvējis par "superdepartamentu", kurā izveidota laba vadības komanda, kas palīdz citiem departamentiem.
Savukārt tagad šī "superdepartamenta" vadītāja tiek atlaista, nevis aizstāvēta.
Balsot par Purmales atlaišanu mudināja Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs (P), kurš noraidīja opozīcijas pārmetumus, ka nebija iespējams iepazīties ar visiem dokumentiem. Lieta pret Purmali tika sākta oktobra sākumā, un deputātiem bija pietiekami daudz laika uzklausīt atbildīgās amatpersonas, norādīja mērs.
Viņš uzsvēra, ka šis projekts bija vadīts slikti no paša sākuma un, ja Purmalei būtu bijusi vēlme risināt problēmas, tad to būtu bijis iespējams darīt tiesiskā ceļā līdz 13. decembrim. Patlaban esot iestājies noilgums, rēķinot kopš brīža, kad tika lauzts līgums un noslēgts izlīgums ar pirmo projekta būvnieku.
Pašreizējais Pilsētas attīstības komitejas vadītājs Edgars Bergholcs (AS) uzsvēra, ka deputāti ir juridiski atbildīgi par saviem balsojumiem un ir atbildīgi arī tad, ja nebalso vai nesaskata pārkāpumus.
Rūdolfs Brēmanis (SV/AJ), uzrunājot Purmali, norādīja, ka viņa tiek uzmesta.
"Purmales kundze, jūs tagad visi uzmet. Būtu laiks sākt runāt. Jums paveras politiskā karjera," teica Brēmanis.
Viņš arī aicināja koalīciju "beigt stāstīt pasakas", ka kaut kas projekta īstenošanā noticis bez politiskās vadības, kura neko nezinot.
Purmale domes sēdē norādīja, ka disciplinārlietas laikā viņas sniegtie paskaidrojumi nav izvērtēti. Viņa pauda, ka viņa un departaments paliek pie uzskata, ka departamenta darbinieki rīkojušies profesionāli, atbildīgi un tiesiski.
Tāpat Purmale uzskata, ka pašvaldībai nav jāuzņemas atbildība par uzņēmuma pieļautajiem pārkāpumiem un nav tiešā veidā jāuzņemas ne finansiālās, ne citas saistības.
Tādēļ Purmale esot gatava turpināt aizstāvēt departamenta un pašvaldības intereses.
Purmale piebilda, ka viņas un disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas viedokļi ir atšķirīgi, domes sēdē neesot lietderīgi ieslīgt detaļās, un to, kuram ir taisnība, izlems tiesa.
"Atbildību un taisnīgums ir vienas no manām vissvarīgākajām vērtībām, no kurām neesmu gatava atteikties ne pie kādiem apstākļiem. Vērtības ir manas, izvēle jūsu," noslēdzot uzstāšanos, teica Purmale.
Kā ziņots, problēmu Skanstes revitalizācijas projektā dēļ Purmale iepriekš tika no amata atstādināta.
Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas vadītājs Bergholcs iepriekš informēja, ka pēc viņa iniciatīvas tika aktualizēts jautājums par Pilsētas attīstības departamenta atbildību par iespējamu nolaidību saistībā ar projekta īstenošanu.
"Kā komitejas vadītājam, iepazīstoties ar projekta dokumentāciju, radās jautājumi par pieņemto lēmumu kvalitāti, kā rezultātā netika savlaicīgi novērsts iespējams grunts piesārņojums. Man nav saprotams, kā varēja pieļaut tik paviršu attieksmi pret apkārtējās vides drošības jautājumiem, ņemot vērā projekta publisko mērķi," norāda Bergholcs.
Pēc viņa paustā, šis ir gadījums, kad atbildīgajai pašvaldības amatpersonai būtu pilnībā jāuzņemas atbildība par savu darbību vai bezdarbību.
Dienesta pārbaudes laikā esot konstatēta ilgstoša - gandrīz trīs gadus ilga - departamenta neatbilstoša rīcība projekta īstenošanā, īpaši saistībā ar projekta laikā radušās un privātīpašumā esošās grunts atbērtnes statusa jautājumu.
Šādas neatbilstošas rīcības radītās sekas joprojām nav novērstas un rada papildu pašvaldības finanšu līdzekļu izlietojuma, trešo personu īpašuma tiesību aizskāruma, kā arī vides riskus, skaidro pašvaldībā.
Purmale Pilsētas attīstības departamenta direktores amatā tika iecelta 2020. gadā, kad pašvaldību vadīja pagaidu administrācija.
Aģentūra LETA noskaidroja, ka Skanstes apkaimē piesārņotā grunts atrodas uz bijušajam maksātnespējas administratoram Mārim Sprūdam un viņa ģimenes locekļiem piederošās AS "Projekts B10" zemes gabaliem.
2025. gada maijā Skanstē tika atklāts viens no lielākajiem pilsētvides projektiem - daudzfunkcionāls parks, jaunas ielas un labiekārtota teritorija 15 hektāru platībā, aģentūru LETA informēja Rīgas domē. Projekta īstenošana krietni ieilga un laika gaitā arī sadārdzinājās.
Skanstes teritorijas revitalizācijas projekta pirmā kārta tika īstenota ar Eiropas fondu līdzfinansējumu, valsts budžeta dotāciju un Rīgas pašvaldības līdzfinansējumu. Kopējās ar projekta īstenošanu saistītās izmaksas ir 21,7 miljoni eiro, no tām Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums - 4,6 miljoni eiro, valsts budžeta dotācija - 670 334 eiro, bet Rīgas pašvaldības līdzfinansējums - 16,5 miljoni eiro.
Pēc atklāšanas tika konstatēts, ka Skanstes parkā grimst kanalizācija, turklāt par šādu iespējamību pašvaldība iepriekš brīdināta, vēstīja Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica".
Kanalizācijas projektēšanas laikā neesot tikuši veikti visi nepieciešamie aprēķini, kuru trūkumam savukārt netika pievērsta uzmanība.
Būvnieka meklēšanas procesā viens no pretendentiem pašvaldību brīdināja par iespējamu objekta grimšanu teritorijā esošajās dūņainajās gruntīs, ja kanalizācijas sistēma tiks būvēta pēc sākotnēji piedāvātā projekta. Tomēr, ignorējot brīdinājumu, Rīgas dome no papildu ekspertīzes atteicās.