12 darbi, lai nomierinātu sabiedrību un stabilizētu tautsaimniecību

Vienlaikus mana pārliecība ir, ka valdībai būtu jādara vairāk, lai izskaidrotu situāciju sabiedrībai un lai radītu pārliecību tirgus dalībniekos, ka viss patiesi būs labi.Uzticības krīzes pārvarēšana Latvijas valdības, Latvijas Bankas (LB) un vadošo komercbanku vadību neveiklie apgalvojumi, ka Latvijas finanšu sistēma ir būvēta uz daudz labākiem pamatiem nekā ASV, Lielbritānijā, Vācijā vai Īslandē, nepārliecina, kamēr netiek sniegti pierādījumi, ka finanšu krīzes ietekme ir neliela un pārvarama. Krīze var ietekmēt Latvijas bankas divos galvenajos veidos — tām zaudējot likviditāti vai pašu kapitālu. Tāpēc: 1. Jāpierāda, ka bankām nedraud likviditātes krīze. To Latvijas situācijā galvenokārt var izraisīt nepieciešamība atgriezt starpbanku aizņēmumus, ko var izrādīties neiespējami pārfinansēt. Šeit vietā būtu mātes banku deklarācijas, ka tās nepieprasīs no Latvijas meitas bankām kredītu pirmstermiņa atmaksu un nepieciešamības gadījumā restrukturizēs aizdevumu termiņus. Bankām, kuras ir aizņēmušās starptautiskajos tirgos, būtu jāpublisko kredītu pamatsummu atgriešanas grafiki, bet Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) būtu publiski jāapliecina šo banku spēja izpildīt šīs saistības. Par to man īpašu šaubu nav, taču tas būtu atklāti jāpaziņo sabiedrībai. 2. Jāpierāda, ka banku iespējamie zaudējumi neapdraud to kapitāla pietiekamību. Tas ir saistīts ar "negatīvā kapitāla" efektu, proti, atsevišķu nekustamo īpašumu tirgus cena pašlaik var izrādīties mazāka par hipotekārā kredīta atlikumu. Dažām bankām š.g. augusta beigās hipotekārie kredīti veido 82% (Aizkraukles banka) no kredītportfeļa, citām — 37% (SEB). Pēc LKBA ziņām kavēto kredītu īpatsvars Latvijas bankās kopumā ir palielinājies līdz 11% 2008.gada vidū. Turklāt dažas bankas varētu ciest zaudējumus straujo vērtspapīru cenu izmaiņu dēļ, tāpēc krīzes ietekme uz banku kapitālu var būt ļoti dažāda. Plašāka sabiedrība par banku iespējamiem zaudējumiem uzzinās vien nākamā gada pavasarī, kad bankas atbilstoši likumam iesniegs auditētus gada pārskatus. Tas ir pārāk vēlu. FKTK būtu jāizvērtē banku iespējamie zaudējumi un jāsniedz publisks atzinums par stāvokli 2008.gada 3.ceturkšņa beigās. 3. Valdībai un Latvijas Bankai jādemonstrē, ka to rīcībā ir līdzekļi banku rekapitalizācijai un likviditātes nodrošināšanai. Gadījumā, ja kādai Latvijas finanšu sistēmu veidojošai bankai rodas grūtības, valdībai jāiejaucas, lai neizceļas sistēmiska finanšu krīze. Likviditātes zaudējumu valdība varētu novērst, izsniedzot valdības garantijas sindicēto kredītu refinansēšanai, pret to apmaiņā prasot daļu banku akciju. Rekapitalizācija, protams, būs jāveic, nacionalizējot grūtībās nonākušās. Latvijas valdībai un LB atklāti būtu jāpaziņo, ka tās ir gatavas aktīvi rīkoties savas valsts komercbanku atbalstam, publiski paziņojot arī par līdzekļu apjomu, kas ir valdības rīcībā finanšu sistēmas glābšanai. 4. Noguldījumu aizsardzības sistēma pašlaik garantē katram noguldītājam 50 000 eiro lielu noguldījumu summu vienā bankā. Tomēr Noguldījumu garantiju fonds ir izveidots, lai aizsargātu noguldītājus pret atsevišķas bankas maksātnespēju, nevis pret banku sistēmiskām krīzēm. Tāpēc valdības pienākums ir apstiprināt iedzīvotājiem, ka pat tad, ja Noguldījumu garantiju fonds nespētu pildīt savas saistības, tai atbilstoši likumam ir līdzekļi zaudēto noguldījumu kompensēšanai. Loģiska budžetēšana 2009.gada 6.jūnijā Sabiedrība citai politikai publiskoja Latvijas ekonomikas stabilizācijas plānu, kas paredzēja virkni ekonomiku veicinošu pasākumu. Valdība no tā ir daļēji izpildījusi tikai vienu pasākumu, pēc būtības rīkojoties procikliski. Lai izveidotu veiksmīgu pretkrīzes budžetu 2009.gadam, tā struktūrai ir jābūt loģiskai: 5. Aprēķinot budžeta deficītu, nedrīkst ņemt vērā valsts līdzfinansējumu Eiropas struktūrfondiem un atbilstošos ārvalstu finanšu palīdzības ienākumus. Tie neko neliecina par valsts tautsaimniecību, šo līdzekļu apjoms ir atkarīgs no mūsu birokrātu izdarības vai neizdarības, tāpēc, piemēram, plānotais šādu ienākumu samazinājums 2009.gadā par 220 miljoniem latu nedrīkst ietekmēt ar tautsaimniecību un valsts pārvaldi saistītos valsts pamatbudžeta izdevumus. Iespējams, šī naudas plūsma jānodala atsevišķā apakšbudžetā un atsevišķi ir jāiezīmē finansējums. 6. Nedrīkst mānīt sevi un sabiedrību par IKP pieaugumu 2009.gadā +2% apjomā, kā tas ir iestrādāts valsts budžetā. Ticamākas prognozes par nākamā gada IKP pieaugumu ir divi procenti, kas arī būtu jāatspoguļo budžetā, nevis jāpaļaujas uz steidzamu budžeta caurskatīšanu 2009. gada pirmajā ceturksnī. 7. Paredzot IKP samazināšanos un tam sekojošu nodokļu iekasējumu sarukumu, valdībai jārīkojas anticikliski, ar saviem tēriņiem stimulējot ekonomiku. Tas nozīmē, ka budžeta deficīts ir neizbēgams. Pat eirozonas Francija 2009.gadu budžetē ar 2,75% deficītu un plāno bezdeficīta budžetu vien 2012.gadā. Kāpēc budžeta deficīts nevar būt 3,5% no IKP? Reitinga aģentūras Latvijai pazemina vērtējumus nevis budžeta deficīta dēļ, bet tādēļ, ka netic, ka valdība spēs efektīvi atveseļot tautsaimniecību. 8. Pensiju un valsts sektorā strādājošo algu turpmāka piesardzīga un samērīga palielināšana būtiski samazinās banku kredītrisku. Caur valdības aizņemšanos ārzemēs un pensiju/algu palielinājumu valdība var uzlabot mājsaimniecību maksātspēju un patērētāju pirktspēju, kura ietekmē mazo un vidējo uzņēmumu apgrozījumu un dzīvotspēju. Rezultātā būs mazāki uzkrājumi nedrošajiem kredītiem, un cita palīdzība bankām var izrādīties nevajadzīga. 9. Atvēsinošais Īslandes piemērs mums liek ievērot zināmu secību — vispirms aizņemties uz pietiekami ilgu termiņu pietiekami lielā apjomā un tikai tad tērēt (nevis otrādi). Un patiesi, kas traucētu Latvijas valdībai jau decembrī emitēt piecgadīgas eiroobligācijas divu miljardu eiro apjomā? Tiesa, to cena var izrādīties nedaudz augstāka, nekā esam pieraduši maksāt līdz šim, taču ar to pietiktu, lai refinansētu valdības aizņēmumus, kuru termiņi beidzas šogad un nākamgad, kā arī lai finansētu lielāku budžeta deficītu. Pasākumi stabilizācijai 10. Daudzu banku vadības ir paziņojušas, ka vairs neaizdos līdzekļus savām meitasbankām Latvijā. Savukārt, paaugstinoties Latvijas kredītriskam, neatkarīgo banku iespēja aizņemties jaunus sindicētos kredītus samazinās. Tāpēc Latvijas komercbankām var nākties strauji samazināt kredītportfeļu apjomus, bet straujš finanšu pieplūduma izsīkums radīs šoku Latvijas tautsaimniecībai. Tāpēc valdībai jāuzsāk sarunas ar Swedbank, SEB, DnB NORD, Nordea un Unicredit banku īpašniekiem, lai nodrošinātu, ka tie nepārtrauc meitasbanku/filiāļu kreditēšanu, nodrošinot vismaz 10% kredītportfeļa pieaugumu 2009.gadā. 11. Ekonomikas recesija turpina dragāt mājsaimniecību iespējas atmaksāt kredītus. Vienīgā iespēja glābties no privātpersonu maksātnespējas lavīnas var izrādīties kredītu restrukturizācija, pagarinot to termiņus. Iespējams, valdībai šajā gadījumā būtu jāaizsargā mājsaimniecības no banku striktās rīcības, restrukturējot kredītus. Tas varētu būt aizliegums piemērot līgumsodus un palielināt kredītu likmes fiksēto daļu. 12. Ir sagaidāms straujš naudas apjoma kritums. Lai stimulētu naudas tirgu Latvijā un daļēji kompensētu naudas aizplūšanu: 1) LB obligātās rezerves ir jāsamazina no 7% uz zemāku līmeni, kas veicinātu plašāka naudas apjoma saglabāšanu; 2) LB refinansēšanās likme ir jāsamazina no 6% uz 3,75% — atbilstoši ECB refinansēšanās likmei. Domāju, ka pašlaik valdībai ir jārīkojas ļoti apņēmīgi un saliedēti. Jautājums nav par to, vai Latvija piedzīvos krīzi un vai atveseļosies. Jautājums ir par to, cik dziļa un ilga tā būs — tas ir valdības un sabiedrības rokās. Enerģiska rīcība, kas aizstātu vaimanāšanu un sabiedrības biedēšanu, mums palīdzētu iziet no šīs krīzes ar vismazākajiem iespējamajiem zaudējumiem.