Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +7 °C
Viegls lietus
Piektdiena, 27. decembris
Inita, Elmārs, Helmārs

200 milj. eiro lielo PB aizdevumu novirzīs sociāliem mērķiem

Lielāks atbalsts maznodrošinātajiem medicīnas pakalpojumu samaksai, skolēnu autobusu iegāde, "stipendijas" par darbu pašvaldību labā, garantēta minimālā ienākuma palielināšana — šiem un citiem mērķiem ministrijas piedāvā izlietot Pasaules Bankas (PB) aizdevumu 200 milj. eiro, kas saskaņā ar donoru prasībām ir jānovirza tā sauktā sociālā drošības tīkla jeb sociālā spilvena izveidei. Piedāvāto pasākumu plānu valdība plāno izskatīt 1.septembrī.

Apsolīja arī SVF

"PB aizdod mums šo naudu ar nosacījumu, ka tā tiks izlietota sociālās spriedzes mazināšanai. Nauda ienāks, tiklīdz būs panākta vienošanās par šiem pasākumiem," skaidro Finanšu ministrijas pārstāve Diāna Krampe. Paplašināt valsts nodrošināto sociālo pakalpojumu klāstu valdība apņēmusies arī nodomu protokolā ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF), uz kura pamata SVF lems par kārtējā aizdevuma piešķiršanu Latvijai.

Papildu naudu savos makos tiešā veidā ieraudzīs tie iedzīvotāji, kuri no pašvaldībām saņem uz garantētā minimālā ienākuma (GMI) pamata aprēķinātos pabalstus. Patlaban GMI veido 37 latus, bet līdz ar papildu līdzekļu ienākšanu to plānots pacelt līdz 50 latiem. Ja personas ienākumi ir zemāki par valstī noteikto GMI, pašvaldība šo starpību cilvēkam izmaksā pabalsta veidā. Arī pašvaldību maksātiem mājokļu pabalstiem plāno izmantot starptautiskā aizdevuma līdzekļus, saka Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas parlamentārais sekretārs Māris Krastiņš. Izmaiņas mājokļu pabalstu sistēmā neesot paredzētas, taču to plānots "padarīt efektīvāku".

Maksās stipendijas

Papildu ienākumus PB sniegtais aizdevums nodrošinās arī bezdarbniekiem, kuri iesaistīsies pašvaldību organizētajās darbu praksēs: veicot sabiedrībai derīgus darbus, cilvēks sešus mēnešus varēs saņemt 100 latu lielu stipendiju. Labklājības ministrijas (LM) pārstāve Ilona Jurševska uzsver, ka šis projekts, kurā ieguldīti arī Eiropas Sociālā fonda līdzekļi, mazinās spriedzi pašvaldību budžetos, kas radīsies līdz ar maznodrošināto pabalstu apmēra pieaugumu. Pie sociālo drošību veicinošiem pasākumiem LM pieskaita arī kuponu sistēmas ieviešanu bezdarbnieku apmācībā (bezdarbnieks par noteiktu summu var mācīties jebkurā iestādē).

Izglītības jomā akcentu plānots likt uz transporta problēmu risināšanu tajās pašvaldībās, kurās skolas ir slēgtas un bērniem ir grūtības tikt līdz tuvākajai mācību iestādei. Izglītības un zinātnes ministrija skaidro, ka risinājums būs ne tikai skolēnu autobusu iegāde, bet arī, iespējams, transporta izmaksu segšana. Otrkārt, par PB līdzekļiem plānots nodrošināt pirmsskolas vecuma bērnu sagatavošanu skolai, jo valsts finansējums šim mērķim ir noņemts.

Ar vairākiem priekšlikumiem nāk klajā arī Veselības ministrija (VM). Tā piedāvās trūcīgos pilnībā atbrīvot no pacienta iemaksām (patlaban valsts maksā pusi), kā arī sniegt lielāku finansiālo palīdzību kompensējamo zāļu iegādei. Papildu līdzekļi tiek prasīti arī mājas aprūpes nodrošināšanai smagiem pacientiem un dienas stacionāru veidošanai garīgiem slimniekiem. Cerot uz papildu finansējumu, VM plāno ģimenes ārstu praksēs nodrošināt papildu medmāsas štata vietu.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

komenti


Kā pareizi izmantot Pasaules Bankas aizdevumu?

Roberts Ķīlis, sociālantropologs : Pagaidām neesmu informēts par konkrētiem priekšlikumiem, taču kopumā, manuprāt, šo Pasaules Bankas aizdevumu idejiski pareizi būtu iztērēt tā, lai šī nauda veicinātu attīstību. Būtu nelietderīgi visus līdzekļus izdalīt pabalstos: nauda aizietu patēriņam un līdz ar to daļēji finansētu importu. Tā jāizmanto, lai pārveidotu aizslēgtās skolas par daudzprofilu centriem, jāīsteno pārkvalificēšanas pasākumi, jāatbalsta pašnodarbinātība. Tā tiktu sekmēta ekonomiskā aktivitāte, lai mēs šo aizdevumu varētu atdot.

Uldis Osis, ekonomists : Manuprāt, būtu nepareizi atbalstīt kādas konkrētas iedzīvotāju grupas, piemēram, pensionārus, bezdarbniekus, bet, izstrādājot noteiktus kritērijus, palīdzība jāsniedz ģimenēm ar zemiem ienākumiem. Man nepatīk šī mūsu pieeja, ka mēs aizņemamies, lai izmaksātu pabalstus. Nauda jāizmanto, lai radītu jaunas darbvietas, lai cilvēki strādātu un maksātu nodokļus.

Dace Dimitrijeva, Latvijas Mazturīgo atbalsta organizācijas Dace vadītāja : Pirmām kārtām jāatbalsta pensionāri, kas ir visneaizsargātākā grupa. Palīdzība ir vajadzīga arī vecākiem, kas vieni paši audzina bērnus, — agrāk tās pārsvarā bija mātes, bet patlaban arvien vairāk tēvu bērnus audzina vieni. Nauda nevis jāiedod rokā, bet gan jāpanāk, lai tā nonāktu līdz bērniem, piemēram, apmaksājot pusdienas skolā. Noteikti jāatbalsta arī invalīdi, jo valsts finansējums rehabilitācijai ir noņemts. Nauda jānovirza tiem, kam tā iepriekš tika atņemta.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas